Psalmi 44
1 Koraha bērnu pamācība. Dziedātāju vadonim. Dievs, ar savām ausīm mēs to esam dzirdējuši, mūsu tēvi to mums ir teikuši: vienu darbu Tu esi darījis viņu laikā sendienās.
in finem filiis Core ad intellectum
2 Ar savu roku pagānus Tu esi izdzinis, bet viņus Tu esi dēstījis; tautas Tu esi mocījis, bet viņus Tu esi izplatījis.
Deus auribus nostris audivimus patres nostri adnuntiaverunt nobis opus quod operatus es in diebus eorum in diebus antiquis
3 Jo tie to zemi caur savu zobenu nav iemantojuši, un viņu elkonis tiem nav palīdzējis, bet Tava labā roka un Tavs elkonis un Tava vaiga gaišums, jo Tev bija labs prāts pie tiem.
manus tua gentes disperdit et plantasti eos adflixisti populos et expulisti eos
4 Tu tas esi, ak Dievs, mans ķēniņš; sūti Jēkabam pestīšanu.
nec enim in gladio suo possederunt terram et brachium eorum non salvavit eos sed dextera tua et brachium tuum et inluminatio faciei tuae quoniam conplacuisti in eis
5 Ar Tevi mēs gribam sadauzīt savus ienaidniekus, Tavā vārdā gribam samīt, kas mums ceļas pretim.
tu es ipse rex meus et Deus meus qui mandas salutes Iacob
6 Jo es neceru uz savu stopu, un mans zobens man nevar palīdzēt.
in te inimicos nostros ventilabimus cornu et in nomine tuo spernemus insurgentes in nobis
7 Bet Tu mūs izglābi no mūsu pretiniekiem, un Tu mūsu ienaidniekus lieci kaunā.
non enim in arcu meo sperabo et gladius meus non salvabit me
8 Ar Dievu mēs lielāmies cauru dienu un pateicamies Tavam vārdam mūžīgi. (Sela)
salvasti enim nos de adfligentibus nos et odientes nos confudisti
9 Bet nu Tu mūs atstūmi un lieci mūs kaunā un neizej ar mūsu karaspēku.
in Deo laudabimur tota die et in nomine tuo confitebimur in saeculum diapsalma
10 Tu mūs dzeni atpakaļ priekš mūsu pretiniekiem, ka mūsu ienaidnieki mūs aplaupa.
nunc autem reppulisti et confudisti nos et non egredieris in virtutibus nostris
11 Tu mūs nodevi kā avis par barību, un mūs izkaisi starp pagāniem.
avertisti nos retrorsum post inimicos nostros et qui oderunt nos diripiebant sibi
12 Tu pārdevi Savus ļaudis pa velti, un nespriedi priekš viņiem nekādas maksas.
dedisti nos tamquam oves escarum et in gentibus dispersisti nos
13 Tu mūs cēli par apsmieklu mūsu kaimiņiem, par nievāšanu un apmēdīšanu tiem, kas ir ap mums.
vendidisti populum tuum sine pretio et non fuit multitudo in commutationibus nostris
14 Tu mūs dari par sakāmu vārdu starp pagāniem, ka tautas par mums galvu krata.
posuisti nos obprobrium vicinis nostris subsannationem et derisum his qui in circuitu nostro
15 Cauru dienu mans negods man ir klāt, un kauns apklāj manu vaigu
posuisti nos in similitudinem gentibus commotionem capitis in populis
16 Mēdītāju un zaimotāju valodas pēc, ienaidnieku un atriebēju dēļ.
tota die verecundia mea contra me est et confusio faciei meae cooperuit me
17 Viss tas mums uzgājis, taču mēs Tevi neesam aizmirsuši, nedz viltīgi darījuši pret Tavu derību.
a voce exprobrantis et obloquentis a facie inimici et persequentis
18 Mūsu sirds nav atpakaļ griezusies, nedz mūsu soļi noklīduši no Taviem ceļiem,
haec omnia venerunt super nos nec obliti sumus te et inique non egimus in testamento tuo
19 Ka Tu mūs tā satriec zvēru vidū, un mūs apklāj ar nāves ēnu.
et non recessit retrorsum cor nostrum et declinasti semitas nostras a via tua
20 Ja mēs būtu aizmirsuši sava Dieva vārdu, un pacēluši savas rokas uz kādu svešu dievu,
quoniam humiliasti nos in loco adflictionis et cooperuit nos umbra mortis
21 Vai Dievs to nevarētu samanīt? Jo Viņš zina sirds noslēpumus.
si obliti sumus nomen Dei nostri et si expandimus manus nostras ad deum alienum
22 Bet Tevis pēc mēs topam nāvēti visaugošu dienu, un topam turēti līdzi kaujamām avīm.
nonne Deus requiret ista ipse enim novit abscondita cordis quoniam propter te mortificamur omni die aestimati sumus sicut oves occisionis
23 Uzmosties, Kungs, kāpēc Tu guli? Mosties, neatstum mūžīgi.
exsurge quare dormis Domine exsurge et ne repellas in finem
24 Kāpēc Tu apslēpi Savu vaigu un aizmirsti mūsu bēdas un mokas?
quare faciem tuam avertis oblivisceris inopiae nostrae et tribulationis nostrae
25 Jo mūsu dvēsele ir nospiesta pīšļos, mūsu vēders līp pie zemes.
quoniam humiliata est in pulvere anima nostra conglutinatus est in terra venter noster
26 Celies mums par palīgu, un izglāb mūs Savas žēlastības dēļ.
exsurge adiuva nos et redime nos propter nomen tuum
