Psalmi 44
1 Koraha bērnu pamācība. Dziedātāju vadonim. Dievs, ar savām ausīm mēs to esam dzirdējuši, mūsu tēvi to mums ir teikuši: vienu darbu Tu esi darījis viņu laikā sendienās.
“For the leader of the music. A psalm of the sons of Korah.” O God! we have heard with our ears, Our fathers have told us, What deeds thou didst in their days, In the days of old.
2 Ar savu roku pagānus Tu esi izdzinis, bet viņus Tu esi dēstījis; tautas Tu esi mocījis, bet viņus Tu esi izplatījis.
With thine own hand didst thou drive out the nations, And plant our fathers; Thou didst destroy the nations, And cause our fathers to flourish.
3 Jo tie to zemi caur savu zobenu nav iemantojuši, un viņu elkonis tiem nav palīdzējis, bet Tava labā roka un Tavs elkonis un Tava vaiga gaišums, jo Tev bija labs prāts pie tiem.
For not by their own swords did they gain possession of the land, Nor did their own arms give them victory; But thy right hand, and thine arm, and the light of thy countenance; For thou didst favor them!
4 Tu tas esi, ak Dievs, mans ķēniņš; sūti Jēkabam pestīšanu.
Thou art my king, O God! O send deliverance to Jacob!
5 Ar Tevi mēs gribam sadauzīt savus ienaidniekus, Tavā vārdā gribam samīt, kas mums ceļas pretim.
Through thee we may cast down our enemies; Through thy name we may trample upon our adversaries!
6 Jo es neceru uz savu stopu, un mans zobens man nevar palīdzēt.
I trust not in my bow, Nor can my sword save me.
7 Bet Tu mūs izglābi no mūsu pretiniekiem, un Tu mūsu ienaidniekus lieci kaunā.
But it is thou only who savest us from our enemies, And puttest to shame those who hate us!
8 Ar Dievu mēs lielāmies cauru dienu un pateicamies Tavam vārdam mūžīgi. (Sela)
In God will we glory continually; Yea, we will praise thy name for ever! (Pause)
9 Bet nu Tu mūs atstūmi un lieci mūs kaunā un neizej ar mūsu karaspēku.
Yet now thou hast cast us off, and put us to shame; Thou goest not forth with our armies.
10 Tu mūs dzeni atpakaļ priekš mūsu pretiniekiem, ka mūsu ienaidnieki mūs aplaupa.
Thou makest us turn back from the enemy, And they who hate us make our goods their prey.
11 Tu mūs nodevi kā avis par barību, un mūs izkaisi starp pagāniem.
Thou makest us like sheep destined for food, And scatterest us among the nations.
12 Tu pārdevi Savus ļaudis pa velti, un nespriedi priekš viņiem nekādas maksas.
Thou sellest thy people for nought, And increasest not thy wealth by their price.
13 Tu mūs cēli par apsmieklu mūsu kaimiņiem, par nievāšanu un apmēdīšanu tiem, kas ir ap mums.
Thou makest us a reproach to our neighbors, A scorn and a derision to those who are around us.
14 Tu mūs dari par sakāmu vārdu starp pagāniem, ka tautas par mums galvu krata.
Thou makest us a byword among the nations, And causest the people to shake their heads at us.
15 Cauru dienu mans negods man ir klāt, un kauns apklāj manu vaigu
My ignominy is continually before me, And shame covereth my face,
16 Mēdītāju un zaimotāju valodas pēc, ienaidnieku un atriebēju dēļ.
On account of the voice of the scoffer and the reviler, And on account of the enemy and the avenger.
17 Viss tas mums uzgājis, taču mēs Tevi neesam aizmirsuši, nedz viltīgi darījuši pret Tavu derību.
All this hath come upon us; Yet have we not forgotten thee, Nor have we been false to thy covenant.
18 Mūsu sirds nav atpakaļ griezusies, nedz mūsu soļi noklīduši no Taviem ceļiem,
Our hearts, have not wandered from thee, Nor have our feet gone out of thy path;
19 Ka Tu mūs tā satriec zvēru vidū, un mūs apklāj ar nāves ēnu.
Though thou hast crushed us in a land of jackals, And covered us with thick darkness.
20 Ja mēs būtu aizmirsuši sava Dieva vārdu, un pacēluši savas rokas uz kādu svešu dievu,
If we had forgotten the name of our God, Or stretched forth our hands to a strange God,
21 Vai Dievs to nevarētu samanīt? Jo Viņš zina sirds noslēpumus.
Surely God would search it out; For he knoweth the secrets of the heart.
22 Bet Tevis pēc mēs topam nāvēti visaugošu dienu, un topam turēti līdzi kaujamām avīm.
But for thy sake we are killed all the day; We are counted as sheep for the slaughter.
23 Uzmosties, Kungs, kāpēc Tu guli? Mosties, neatstum mūžīgi.
Awake! why sleepest thou, O Lord? Arise! cast us not off for ever!
24 Kāpēc Tu apslēpi Savu vaigu un aizmirsti mūsu bēdas un mokas?
Wherefore dost thou hide thy face, And forget our affliction and oppression?
25 Jo mūsu dvēsele ir nospiesta pīšļos, mūsu vēders līp pie zemes.
Our soul is bowed down to the dust; Our body cleaveth to the earth.
26 Celies mums par palīgu, un izglāb mūs Savas žēlastības dēļ.
Arise, O thou, our strength! And deliver us, for thy mercy's sake!
