< Psalmi 44 >

1 Koraha bērnu pamācība. Dziedātāju vadonim. Dievs, ar savām ausīm mēs to esam dzirdējuši, mūsu tēvi to mums ir teikuši: vienu darbu Tu esi darījis viņu laikā sendienās.
TO THE OVERSEER. AN INSTRUCTION OF THE SONS OF KORAH. O God, we have heard with our ears, Our fathers have recounted to us, The work You worked in their days, In the days of old.
2 Ar savu roku pagānus Tu esi izdzinis, bet viņus Tu esi dēstījis; tautas Tu esi mocījis, bet viņus Tu esi izplatījis.
You, [with] Your hand, have dispossessed nations. And You plant them. You afflict peoples, and send them away.
3 Jo tie to zemi caur savu zobenu nav iemantojuši, un viņu elkonis tiem nav palīdzējis, bet Tava labā roka un Tavs elkonis un Tava vaiga gaišums, jo Tev bija labs prāts pie tiem.
For they did not possess the land by their sword, And their arm did not give salvation to them, But Your right hand, and Your arm, And the light of Your countenance, Because You had accepted them.
4 Tu tas esi, ak Dievs, mans ķēniņš; sūti Jēkabam pestīšanu.
You [are] He, my King, O God, Command the deliverances of Jacob.
5 Ar Tevi mēs gribam sadauzīt savus ienaidniekus, Tavā vārdā gribam samīt, kas mums ceļas pretim.
By You we push our adversaries, By Your Name we tread down our withstanders,
6 Jo es neceru uz savu stopu, un mans zobens man nevar palīdzēt.
For I do not trust in my bow, And my sword does not save me.
7 Bet Tu mūs izglābi no mūsu pretiniekiem, un Tu mūsu ienaidniekus lieci kaunā.
For You have saved us from our adversaries, And You have put to shame those hating us.
8 Ar Dievu mēs lielāmies cauru dienu un pateicamies Tavam vārdam mūžīgi. (Sela)
In God we have boasted all the day, And we thank Your Name for all time. (Selah)
9 Bet nu Tu mūs atstūmi un lieci mūs kaunā un neizej ar mūsu karaspēku.
In anger You have cast off and cause us to blush, And do not go forth with our hosts.
10 Tu mūs dzeni atpakaļ priekš mūsu pretiniekiem, ka mūsu ienaidnieki mūs aplaupa.
You cause us to turn backward from an adversary, And those hating us, Have spoiled for themselves.
11 Tu mūs nodevi kā avis par barību, un mūs izkaisi starp pagāniem.
You make us food like sheep, And You have scattered us among nations.
12 Tu pārdevi Savus ļaudis pa velti, un nespriedi priekš viņiem nekādas maksas.
You sell Your people—without wealth, And have not become great by their price.
13 Tu mūs cēli par apsmieklu mūsu kaimiņiem, par nievāšanu un apmēdīšanu tiem, kas ir ap mums.
You make us a reproach to our neighbors, A scorn and a reproach to our surrounders.
14 Tu mūs dari par sakāmu vārdu starp pagāniem, ka tautas par mums galvu krata.
You make us an allegory among nations, A shaking of the head among peoples.
15 Cauru dienu mans negods man ir klāt, un kauns apklāj manu vaigu
All the day my confusion [is] before me, And the shame of my face has covered me.
16 Mēdītāju un zaimotāju valodas pēc, ienaidnieku un atriebēju dēļ.
Because of the voice of a reproacher and reviler, Because of an enemy and a self-avenger.
17 Viss tas mums uzgājis, taču mēs Tevi neesam aizmirsuši, nedz viltīgi darījuši pret Tavu derību.
All this met us, and we did not forget You, Nor have we dealt falsely in Your covenant.
18 Mūsu sirds nav atpakaļ griezusies, nedz mūsu soļi noklīduši no Taviem ceļiem,
We do not turn our heart backward, Nor turn aside our step from Your path.
19 Ka Tu mūs tā satriec zvēru vidū, un mūs apklāj ar nāves ēnu.
But You have struck us in a place of dragons, And cover us over with death-shade.
20 Ja mēs būtu aizmirsuši sava Dieva vārdu, un pacēluši savas rokas uz kādu svešu dievu,
If we have forgotten the Name of our God, And spread our hands to a strange God,
21 Vai Dievs to nevarētu samanīt? Jo Viņš zina sirds noslēpumus.
Does God not search this out? For He knows the secrets of the heart.
22 Bet Tevis pēc mēs topam nāvēti visaugošu dienu, un topam turēti līdzi kaujamām avīm.
Surely, for Your sake we have been slain all the day, Reckoned as sheep of the slaughter.
23 Uzmosties, Kungs, kāpēc Tu guli? Mosties, neatstum mūžīgi.
Stir up—why do You sleep, O Lord? Awake, do not cast us off forever.
24 Kāpēc Tu apslēpi Savu vaigu un aizmirsti mūsu bēdas un mokas?
Why do You hide Your face? You forget our afflictions and our oppression,
25 Jo mūsu dvēsele ir nospiesta pīšļos, mūsu vēders līp pie zemes.
For our soul has bowed to the dust, Our belly has cleaved to the earth.
26 Celies mums par palīgu, un izglāb mūs Savas žēlastības dēļ.
Arise, a help to us, And ransom us for your kindness’ sake.

< Psalmi 44 >