< Psalmi 44 >
1 Koraha bērnu pamācība. Dziedātāju vadonim. Dievs, ar savām ausīm mēs to esam dzirdējuši, mūsu tēvi to mums ir teikuši: vienu darbu Tu esi darījis viņu laikā sendienās.
科辣黑後裔的訓誨歌,交與樂官。 天主,我們親耳聽見過,祖先也給我們述說過:昔日在他們那一時代,你手所行的偉業。
2 Ar savu roku pagānus Tu esi izdzinis, bet viņus Tu esi dēstījis; tautas Tu esi mocījis, bet viņus Tu esi izplatījis.
你為栽培他們,手驅散外人,你為發展他們,曾親自磨難異民。
3 Jo tie to zemi caur savu zobenu nav iemantojuši, un viņu elkonis tiem nav palīdzējis, bet Tava labā roka un Tavs elkonis un Tava vaiga gaišums, jo Tev bija labs prāts pie tiem.
的確,他們佔領了那地,並非靠著自己的刀劍,他們獲得了勝利,並非靠著自己的臂腕;完全是賴著你的右手和你的腕能,並你儀容的光輝,因為你喜愛他們。
4 Tu tas esi, ak Dievs, mans ķēniņš; sūti Jēkabam pestīšanu.
你是我的天主,我的君王,是你使雅各伯打了勝仗。
5 Ar Tevi mēs gribam sadauzīt savus ienaidniekus, Tavā vārdā gribam samīt, kas mums ceļas pretim.
仰仗著你,我們克勝了我們的對頭,因你的名,我們踐踏了我們的仇讎。
6 Jo es neceru uz savu stopu, un mans zobens man nevar palīdzēt.
因我從未依恃過我的弓箭,拯救我的,也不是我的刀劍,
7 Bet Tu mūs izglābi no mūsu pretiniekiem, un Tu mūsu ienaidniekus lieci kaunā.
而是你救我們脫離我們的對頭,是你使痛恨我們的人都蒙羞受辱。
8 Ar Dievu mēs lielāmies cauru dienu un pateicamies Tavam vārdam mūžīgi. (Sela)
我們時時以天主而自豪,永永遠遠歌頌你的名號。
9 Bet nu Tu mūs atstūmi un lieci mūs kaunā un neizej ar mūsu karaspēku.
然而現今你拋棄我們,使我們蒙羞受辱,你也不再與我們的軍隊,一同出征為伍;
10 Tu mūs dzeni atpakaļ priekš mūsu pretiniekiem, ka mūsu ienaidnieki mūs aplaupa.
反而使我們在敵人,前轉身敗走,讓那些恨我們的人,劫奪俘虜。
11 Tu mūs nodevi kā avis par barību, un mūs izkaisi starp pagāniem.
你使我們有如待宰的羔羊,你使我們漂流而逃亡異邦;
12 Tu pārdevi Savus ļaudis pa velti, un nespriedi priekš viņiem nekādas maksas.
你將你的子民賤價出售,你由售價並未獲財。
13 Tu mūs cēli par apsmieklu mūsu kaimiņiem, par nievāšanu un apmēdīšanu tiem, kas ir ap mums.
你使我們遭受鄰邦的侮辱,四周人民對我們諷刺咒詛;
14 Tu mūs dari par sakāmu vārdu starp pagāniem, ka tautas par mums galvu krata.
你使我們成了異族的話柄,外邦人都向我們搖頭熱諷。
15 Cauru dienu mans negods man ir klāt, un kauns apklāj manu vaigu
我的恥辱終日擺在我的眼前,羞愧也常籠罩著我的臉面:
16 Mēdītāju un zaimotāju valodas pēc, ienaidnieku un atriebēju dēļ.
因我聽到侮慢與欺凌者的聲音,又面臨仇敵和尋隙報復的人民。
17 Viss tas mums uzgājis, taču mēs Tevi neesam aizmirsuši, nedz viltīgi darījuši pret Tavu derību.
我們雖然從未把你忘記,從來沒有違背過你的盟約,但我們身受了這一切災禍。
18 Mūsu sirds nav atpakaļ griezusies, nedz mūsu soļi noklīduši no Taviem ceļiem,
我們的心志從來沒有萎靡退縮,我們的腳步也未偏離你的正道;
19 Ka Tu mūs tā satriec zvēru vidū, un mūs apklāj ar nāves ēnu.
但你竟將我們拋棄在野犬的邊界,以死亡的陰影把我們遮蓋。
20 Ja mēs būtu aizmirsuši sava Dieva vārdu, un pacēluši savas rokas uz kādu svešu dievu,
如果我們忘卻了我們天主的聖名,並舉起我們的手朝向外邦的神明:
21 Vai Dievs to nevarētu samanīt? Jo Viņš zina sirds noslēpumus.
難道天主究查不出這事?因為祂洞悉人心的隱密。
22 Bet Tevis pēc mēs topam nāvēti visaugošu dienu, un topam turēti līdzi kaujamām avīm.
我們卻是為了你,時常受傷受戕,他們竟將我們視作待宰的群羊。
23 Uzmosties, Kungs, kāpēc Tu guli? Mosties, neatstum mūžīgi.
醒來!我主,你為什麼依舊沉睡?起來!你不要永遠把我們拋棄。
24 Kāpēc Tu apslēpi Savu vaigu un aizmirsti mūsu bēdas un mokas?
你為什麼掩起你的慈顏,不顧我們的痛苦和辛酸?
25 Jo mūsu dvēsele ir nospiesta pīšļos, mūsu vēders līp pie zemes.
請看,我們的靈魂已俯伏在灰間,我們的身體已緊貼於地面。
26 Celies mums par palīgu, un izglāb mūs Savas žēlastības dēļ.
求你站起來,援助我們,因你的慈愛,拯救我們。