Psalmi 4
1 Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim uz koklēm. Kad es saucu, tad paklausi mani, Tu, manas taisnības Dievs; bēdās Tu mani esi iepriecinājis; esi man žēlīgs un paklausi manu lūgšanu.
Anumzanimoka kema hanugenka fatgo navu'navani'a refko hunka negenka antahinamio! Knafima mani'nogenka kagra naza hu'nane. Kasunku hunantenka nunamu'ni'a antahinamio.
2 Cilvēku bērni, cik ilgi mans gods paliks kaunā? Cik ilgi jūs mīlēsiet nīcīgas lietas un meklēsiet melus? (Sela)
Hagi ama vahe'mota nama'a zupa ra nagima nenamiza zana eri rukrahe huta, agafa'a omne'zantera nazeri nagazea nehaze? Nama'a zupa nena raga ore nanekea avesinenteta havi nanekea nevararize?
3 Atzīstiet jel, ka Tas Kungs brīnišķi vadījis to, kas Viņu bīstas; Tas Kungs mani paklausa, kad es Viņu piesaucu.
Hianagi antahio, Ra Anumzamo'a agri'ma nevaririza vahera zamazeri ruotge huno agrarega zamavarenenteno, nagrama nunamuma hanugeno'a antahi namigahie.
4 Dusmojiet, bet negrēkojiet, runājiet savā sirdī uz savām gultām un esiet klusu (Sela)
Krimpama nehena kumira osuo, tafeka'are masenenka kea osu mani'nenka kagu'afi antahintahia huo.
5 Upurējiet taisnības upurus un paļaujaties uz To Kungu.
Ofa fatgo hunka Kresramana nevunka, Ra Anumzamofonte kamentinti huo.
6 Daudzi saka: kas mums rādīs labumu? Pacel, ak Kungs, pār mums Sava vaiga gaišumu.
Rama'a hu'za, iza knare'zana taveri hugahie? hu'za nehaze. Hanki Ra Anumzamoka atregeno kavugosafinti masamo'a remsa huranteno.
7 Tu manai sirdij devis vairāk prieka nekā viņiem, kad tiem labības un vīna papilnam.
Kagra tusi'a muse'za nagu'afina ante avitenantankeno witine kasefa wainima vasagazageno rama'a hige'zama musema nehazama'a agatere'ne.
8 Es apgulšos ar mieru un aizmigšu, jo Tu vien, Kungs dari, ka es droši dzīvoju.
Narimpa fru hu'na korora osu'na masegahue. Na'ankure Ra Anumzamoka naza hanke'na hazenkea e'ori knare hu'na nemanue.
