< Psalmi 4 >
1 Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim uz koklēm. Kad es saucu, tad paklausi mani, Tu, manas taisnības Dievs; bēdās Tu mani esi iepriecinājis; esi man žēlīgs un paklausi manu lūgšanu.
Na sia: ne gadobe goe bu sia: ne ima. Hina Gode, Di da na gaga: su dunu. Na se nabaloba, Dia na fidi. Wali, Di da nama asigima amola na sia: ne gadobe nabima.
2 Cilvēku bērni, cik ilgi mans gods paliks kaunā? Cik ilgi jūs mīlēsiet nīcīgas lietas un meklēsiet melus? (Sela)
Eso habowali dilia fi dunu da nama higama: bela: ? Eso habowali dilia da hamedei liligi amo hanama: bela: , amola ogogosu liligi amoma fa: no bobogema: bela: ?
3 Atzīstiet jel, ka Tas Kungs brīnišķi vadījis to, kas Viņu bīstas; Tas Kungs mani paklausa, kad es Viņu piesaucu.
Dawa: ma! Hina Gode da moloidafa noga: i dunu amo Ea fidafa hamomusa: ilegei dagoi. Amola na da Ema wele sia: sea, E da na wele sia: su naba.
4 Dusmojiet, bet negrēkojiet, runājiet savā sirdī uz savām gultām un esiet klusu (Sela)
Dilia beda: ga yaguguma! Amola wadela: le hamosu hou fisima. Dilia da ouiya: le agoane dilia debea da: iya dialea, bagade dadawa: laloma.
5 Upurējiet taisnības upurus un paļaujaties uz To Kungu.
Gobele salasu moloidafa amo Hina Godema ima, amola Ema dafawaneyale dawa: ma.
6 Daudzi saka: kas mums rādīs labumu? Pacel, ak Kungs, pār mums Sava vaiga gaišumu.
Dunu bagohame da agoane sia: ne gadosa, “Hina Gode! Ninima Dia hahawane fidisu hou baligili ima. Ninima asigiwane ba: ma.”
7 Tu manai sirdij devis vairāk prieka nekā viņiem, kad tiem labības un vīna papilnam.
Ilia da gagoma amola waini lai dagoiba: le hahawane ba: sa. Be hahawane hou Di da nama i dagoi, amo da amo osobo bagade hou bagadewane baligisa.
8 Es apgulšos ar mieru un aizmigšu, jo Tu vien, Kungs dari, ka es droši dzīvoju.
Na diasa: ili gasia golai dialoba, hahawane golasa. Hina Gode! Di fawane da na noga: le gaga: sa.