Psalmi 39

1 Dāvida dziesma, dziedātāju vadonim, Jedutunam. Es esmu apņēmies, ka savu ceļu sargāšu, ka negrēkošu ar savu mēli; es sargāšu savu muti kā ar iemauktiem, kamēr bezdievīgais manā priekšā.

Nai kan, pwe i ender wia dip ki lo i. I pan jali pena au ai arain en me japun o mi re i.

2 Es esmu palicis kā mēms un klusu cietis, un nepieminu vairs labuma, bet manas sāpes vairojās.

I kadukiedier ai lokaia o nenenlar o jolar inda duen peren a ai kalokolok lalaudalar.

3 Mana sirds ir iekarsusi iekš manis; kad es uz to domāju, tad es iedegos kā uguns; es runāju ar savu mēli:

Monion i karakaradar nan kapedi, o ma i pan tamanda mepukat, a rajon kijiniai lulada; i ap lokaia kida lo i.

4 Kungs, māci man manu galu un kāds ir manu dienu mērs, lai es zinu, cik nīcīgs es esmu.

Main, kotin padaki on ia, me maur i pan imwijokela, o imwi pan ai ran akan, me i pan jamoer.

5 Redzi, Tu manas dienas esi licis plaukstas platumā, un mans mūžs ir kā nekas Tavā priekšā; tiešām niecība vien ir ikviens cilvēks savā stiprumā. (Sela)

Mani, ai ran akan dueta talap en pa en aramaj re omui; o maur i likamata jota meakot mo’mui. Melel aramaj, me kin keleki pein i, kin dueta adiniai.

6 Cilvēks staigā kā ēna un nieka dēļ raizējās; viņš krāj, bet nezin, kas to dabūs.

Re kin alialu jili rajon mota, re kin katoutouki pein irail dodok mal. Re kin nanak pena ap jaja, ij me pan naineki.

7 Nu tad, uz ko man būs gaidīt, Kungs? Es cerēju uz Tevi.

Ari Main, ij me i en auiaui? I kaporoporeki komui.

8 Izglāb mani no visām manām pārkāpšanām, un neliec man ģeķiem palikt par apsmieklu.

Dore ia la jan dip ai karoj, o kom der mueid on, me pweipwei kan en kaurur kin ia.

9 Es esmu klusu un neatdaru savu muti; jo Tu to esi darījis.

I pan nenenla o jota jar pajan au ai, pwe kom kotin wiadar.

10 Atņem Savu mocību no manis, jo es nīkstu no Tavas rokas grūtuma.

Kotin katukiedi omui kaloko ia; pwe nai dupok kilar ai kalokolok pan lim omui.

11 Kad Tu cilvēku pārmāci par noziegumiem, tad Tu iznīcini viņa skaistumu kā kodes; tiešām: visi cilvēki ir niecība.(Sela.)

Ma kom pan kaloke amen pweki dip a, mom a kajelel ap pan juedala likamada man en mot kanala. O meid mal aramaj karoj!

12 Klausi, Kungs, manu lūgšanu, ņem vērā manu saukšanu, un neciet klusu pie manām asarām, jo es esmu svešinieks un piedzīvotājs Tavā priekšā, tā kā visi mani tēvi.

Main kom kotin ereki ni kapakap, o mani ai likwir, o der japaimokid ni ai janejan, pwe nai japwilim omui men kairu o pweledan omui wei men dueta jam ai kan karoj.

13 Atstājies no manis, ka es atspirgstos, pirms noeju un vairs neesmu.

Kom kotin muei jan ia, pwe i en kelailada, mon ai pan kokowei o jolar mia.