Psalmi 38
1 Dāvida dziesma, par piemiņu. Kungs, nesodi mani Savā dusmībā, un nepārmāci mani Savā bardzībā.
Psalm Davidov za spomin. Gospod, v srdu svojem ne dólži me, in v togoti svoji ne pokôri me.
2 Jo Tavas bultas man ir iespiedušās, un Tava roka pār mani nolaidusies.
Ker pušice tvoje so zasajene v mé, in nadme si spustil roko svojo.
3 Nekādas veselības nav pie manas miesas caur Tavu dusmību, nekāda miera nav manos kaulos caur maniem grēkiem.
Nič celega ni na mesu mojem zavoljo srdú tvojega; mirú ni v mojih kostéh zavoljo greha mojega.
4 Jo mani noziegumi iet pāri pār manu galvu, kā grūta nasta tie man palikuši par daudz grūti.
Ker krivice moje presezajo glavo mojo, kakor težko breme; pretežke so, da bi jih prenašati mogel.
5 Manas vātis smird un tek manas ģeķības dēļ.
Segnjile so in usmradile se bule moje, zavoljo nespameti moje.
6 Es eju salīcis un ļoti nospiests, cauru dienu es eju noskumis.
Mučim se, krivim se presilno, ves dan pohajam v črni obleki.
7 Jo manas iekšas ir moku pilnas, nekādas veselības nav pie manas miesas.
Ker drob moj je poln prisada, tako da ni nič celega na mesu mojem.
8 Es esmu pavisam sastindzis un sasists, es kaucu savas sirds vaimanās.
Oslabljen sem in potrt presilno; tulim od stokanja svojega srca.
9 Kungs, Tavā priekšā ir visa mana kārošana, un mana nopūšanās Tev nav apslēpta.
Gospod, pred teboj je vse hrepenenje moje; in zdihovanje ni ti skrito.
10 Mana sirds trīc, mans spēks mani atstājis, arī pat manu acu gaismiņas man vairs nav.
Srce moje utriplje, zapušča me moja krepost, in luč mojih očî, tudi one niso v moji oblasti.
11 Mani mīļie un mani draugi stāv tālu nost no manas mocības, un mani tuvākie stāv no tālienes.
Prijátelji moji in bližnji moji stojé nadlogi moji nasproti, in sorodniki moji stojé od daleč.
12 Un kas manu dvēseli meklē, liek man valgus, un kas manu nelaimi meklē, runā postu un izdomā viltību cauru dienu.
Stavijo pa zanke, kateri iščejo duše moje: in kateri iščejo hudega meni, govoré nadloge in izmišljajo ves dan zvijače.
13 Bet es esmu kā kurls, kas nedzird, un kā mēms, kas neatver savu muti.
Jaz pa jih ne slišim kakor gluh, in kakor nem ne odprem svojih ust.
14 Un es esmu kā vīrs, kas nedzird, un kam mutē vārdu pretim nav.
Ampak sem kakor ón, ki ne sliši, in kateremu ní dokazov v ustih.
15 Jo es gaidu, Kungs, uz Tevi, Tu paklausīsi, Kungs, mans Dievs.
Ker tebe čakam, Gospod; da me ti uslišiš, Gospod, Bog moj.
16 Jo es sacīju: lai tie par mani nepriecājās; kad mana kāja šaubās, tad tie lai nelielās pret mani.
Ker pravim: Naj se ne radujejo nad menoj; ko omahuje noga moja, naj se ne povzdigujejo proti meni,
17 Jo es esmu pie pašas krišanas un manas sāpes ir vienmēr manā priekšā.
Ako bodem jaz za omahnenje pripravljen, in bolečina moja bode vedno pred mano.
18 Jo savu noziegumu es izsūdzu, un man ir bail manu grēku dēļ.
Ker krivico svojo oznanjam, skrbi me moj greh.
19 Bet mani ienaidnieki dzīvo un ir vareni, un kas mani par nepatiesu ienīst, tie vairojās.
Neprijatelji pa moji krepčajo se živi, in množijo se, kateri me sovražijo iz krivih vzrokov.
20 Un kas ļaunu par labu maksā, tie stāv man pretim, tāpēc ka es uz labu dzenos.
In vračajoč hudo za dobro nasprotujejo mi, zato ker hodim za dobrim.
21 Neatstājies no manis, Kungs, mans Dievs! neesi tālu no manis nost,
Ne zapústi me, Gospod, Bog moj; ne bivaj daleč od mene.
22 Steidzies man palīgā, Kungs, mana pestīšana!
Hiti na pomoč mojo, Gospod, blaginja moja!
