Psalmi 38
1 Dāvida dziesma, par piemiņu. Kungs, nesodi mani Savā dusmībā, un nepārmāci mani Savā bardzībā.
Oh Gospod, ne oštevaj me v svojem besu niti me ne karaj v svojem silnem nezadovoljstvu.
2 Jo Tavas bultas man ir iespiedušās, un Tava roka pār mani nolaidusies.
Kajti tvoje puščice trdno tičijo v meni in tvoja roka me boleče pritiska.
3 Nekādas veselības nav pie manas miesas caur Tavu dusmību, nekāda miera nav manos kaulos caur maniem grēkiem.
Zaradi tvoje jeze na mojem mesu ni zdravja niti ni v mojih kosteh zaradi mojega greha nobenega počitka.
4 Jo mani noziegumi iet pāri pār manu galvu, kā grūta nasta tie man palikuši par daudz grūti.
Kajti moje krivičnosti so presegle mojo glavo, kakor težko breme so zame pretežke.
5 Manas vātis smird un tek manas ģeķības dēļ.
Moje rane zaudarjajo in so okužene zaradi moje nespametnosti.
6 Es eju salīcis un ļoti nospiests, cauru dienu es eju noskumis.
Zaskrbljen sem, silno sem sklonjen, ves dan hodim in žalujem.
7 Jo manas iekšas ir moku pilnas, nekādas veselības nav pie manas miesas.
Kajti moja ledja so napolnjena z gnusno boleznijo in zdravja ni na mojem mesu.
8 Es esmu pavisam sastindzis un sasists, es kaucu savas sirds vaimanās.
Slaboten sem in boleče zlomljen, vpil sem zaradi nemira v svojem srcu.
9 Kungs, Tavā priekšā ir visa mana kārošana, un mana nopūšanās Tev nav apslēpta.
Gospod, pred teboj je vse moje hrepenenje in moje stokanje ni skrito pred teboj.
10 Mana sirds trīc, mans spēks mani atstājis, arī pat manu acu gaismiņas man vairs nav.
Moje srce trepeta, moja moč me zapušča. Glede svetlobe mojih oči, je tudi ta odšla od mene.
11 Mani mīļie un mani draugi stāv tālu nost no manas mocības, un mani tuvākie stāv no tālienes.
Moji ljubi in moji prijatelji stojijo daleč stran od moje rane in moji sorodniki stojijo daleč stran.
12 Un kas manu dvēseli meklē, liek man valgus, un kas manu nelaimi meklē, runā postu un izdomā viltību cauru dienu.
Tudi tisti, ki mi strežejo po življenju, zame postavljajo zanke in tisti, ki iščejo mojo bolečino, govorijo pogubne stvari in si ves dan domišljajo prevare.
13 Bet es esmu kā kurls, kas nedzird, un kā mēms, kas neatver savu muti.
Toda jaz, kakor gluh človek, nisem slišal in bil sem nem človek, ki ne odpira svojih ust.
14 Un es esmu kā vīrs, kas nedzird, un kam mutē vārdu pretim nav.
Tako sem bil človek, ki ne sliši in v čigar ustih ni opominov.
15 Jo es gaidu, Kungs, uz Tevi, Tu paklausīsi, Kungs, mans Dievs.
Kajti vate zaupam, oh Gospod, ti boš uslišal, oh Gospod, moj Bog.
16 Jo es sacīju: lai tie par mani nepriecājās; kad mana kāja šaubās, tad tie lai nelielās pret mani.
Kajti rekel sem: » Usliši me, da se ne bi sicer veselili nad menoj. Ko moje stopalo zdrsuje, se poveličujejo proti meni.«
17 Jo es esmu pie pašas krišanas un manas sāpes ir vienmēr manā priekšā.
Kajti pripravljen sem, da se zaustavim in moja bridkost je nenehno pred menoj.
18 Jo savu noziegumu es izsūdzu, un man ir bail manu grēku dēļ.
Kajti oznanil bom svojo krivičnost, žalosten bom zaradi svojega greha.
19 Bet mani ienaidnieki dzīvo un ir vareni, un kas mani par nepatiesu ienīst, tie vairojās.
Toda moji sovražniki so živi in oni so močni, in tisti, ki me krivično sovražijo, so pomnoženi.
20 Un kas ļaunu par labu maksā, tie stāv man pretim, tāpēc ka es uz labu dzenos.
Tudi tisti, ki vračajo zlo za dobro, so moji nasprotniki, ker sledim stvari, ki je dobra.
21 Neatstājies no manis, Kungs, mans Dievs! neesi tālu no manis nost,
Ne zapusti me, oh Gospod. Oh moj Bog, ne bodi daleč od mene.
22 Steidzies man palīgā, Kungs, mana pestīšana!
Podvizaj se, da mi pomagaš, oh Gospod, rešitev moje duše.
