Psalmi 38
1 Dāvida dziesma, par piemiņu. Kungs, nesodi mani Savā dusmībā, un nepārmāci mani Savā bardzībā.
[Psalm lal David] O LEUM GOD, nimet kaiyu in mulat lom!
2 Jo Tavas bultas man ir iespiedušās, un Tava roka pār mani nolaidusies.
Kom kanteyuwi ke pisr nutum, Ac kom puokyuwi.
3 Nekādas veselības nav pie manas miesas caur Tavu dusmību, nekāda miera nav manos kaulos caur maniem grēkiem.
Ke sripen kasrkusrak lom, nga muta in keok lulap; Monuk nufon mas ke sripen ma koluk luk.
4 Jo mani noziegumi iet pāri pār manu galvu, kā grūta nasta tie man palikuši par daudz grūti.
Nga walomla in sronot lun ma koluk luk, Su arulana toasr nu sik in us.
5 Manas vātis smird un tek manas ģeķības dēļ.
Kinet keik pusrosr ac kulawi Ke sripen ma lalfon nga oru.
6 Es eju salīcis un ļoti nospiests, cauru dienu es eju noskumis.
Nga itungyuki ac kuruweni; Nga mwemelil ke len fon.
7 Jo manas iekšas ir moku pilnas, nekādas veselības nav pie manas miesas.
Arulana folla monuk ke mas luk Ac nga apkuran in misa.
8 Es esmu pavisam sastindzis un sasists, es kaucu savas sirds vaimanās.
Nga totola ac arulana itungyuki; Insiuk keok na, ac nga sasaola ke ngal luk.
9 Kungs, Tavā priekšā ir visa mana kārošana, un mana nopūšanās Tev nav apslēpta.
O Leum, kom etu lah mea nga kena kac; Kom lohng sasao luk nukewa.
10 Mana sirds trīc, mans spēks mani atstājis, arī pat manu acu gaismiņas man vairs nav.
Insiuk kihmkim, ku luk wanginla, Ac mutuk ohkla.
11 Mani mīļie un mani draugi stāv tālu nost no manas mocības, un mani tuvākie stāv no tālienes.
Mwet kawuk ac mwet tulan luk elos tila tuku apkuran nu yuruk Ke sripen ruf keik; Finne sou luk, elos tila fahsriyu.
12 Un kas manu dvēseli meklē, liek man valgus, un kas manu nelaimi meklē, runā postu un izdomā viltību cauru dienu.
Elos su suk in uniyuwi elos filiya kwasrip nu sik, Ac elos su kena akngalyeyu elos fahk mu elos ac kunausyula. Elos tiana tui in orek pwapa koluk lainyu.
13 Bet es esmu kā kurls, kas nedzird, un kā mēms, kas neatver savu muti.
Nga oana sie mwet sulohngkas — nga tia ku in lohng, Nga oana sie mwet kofla kaskas, na nga tia kaskas.
14 Un es esmu kā vīrs, kas nedzird, un kam mutē vārdu pretim nav.
Nga oana mwet se su tia ku in topuk ma uh Ke sripen el tia ku in lohng.
15 Jo es gaidu, Kungs, uz Tevi, Tu paklausīsi, Kungs, mans Dievs.
Tusruktu nga lulalfongi in kom, O LEUM GOD, Kom, Leum God luk, fah topukyu.
16 Jo es sacīju: lai tie par mani nepriecājās; kad mana kāja šaubās, tad tie lai nelielās pret mani.
Nikmet lela mwet lokoalok luk in engan ke nga sun mwe ongoiya; Nikmet lela elos in tungak ke nga ikori.
17 Jo es esmu pie pašas krišanas un manas sāpes ir vienmēr manā priekšā.
Nga apkuran in ikori, Ac nga waiok pacl e nukewa.
18 Jo savu noziegumu es izsūdzu, un man ir bail manu grēku dēļ.
Nga fahkak ma koluk luk; Tuh ma inge oru nga arulana fosrnga.
19 Bet mani ienaidnieki dzīvo un ir vareni, un kas mani par nepatiesu ienīst, tie vairojās.
Mwet lokoalok luk elos arulana ku in mano; Pukanten mwet srungayu ke wangin sripa.
20 Un kas ļaunu par labu maksā, tie stāv man pretim, tāpēc ka es uz labu dzenos.
Elos su folokin ma koluk ke ma wo Elos lainyu mweyen nga srike in oru ma suwohs.
21 Neatstājies no manis, Kungs, mans Dievs! neesi tālu no manis nost,
Nikmet sisyula, O LEUM GOD; Nikmet fahsr likiyu, God luk.
22 Steidzies man palīgā, Kungs, mana pestīšana!
Kasreyu inge, O Leum su langoeyu!
