< Psalmi 38 >
1 Dāvida dziesma, par piemiņu. Kungs, nesodi mani Savā dusmībā, un nepārmāci mani Savā bardzībā.
“A psalm of David. To bring to remembrance.” O LORD! rebuke me not in thy wrath, Nor chasten me in thy hot displeasure!
2 Jo Tavas bultas man ir iespiedušās, un Tava roka pār mani nolaidusies.
For thine arrows have deeply pierced me, And thy hand hath been heavy upon me.
3 Nekādas veselības nav pie manas miesas caur Tavu dusmību, nekāda miera nav manos kaulos caur maniem grēkiem.
There is no soundness in my flesh, because of thine anger; Nor rest in my bones, because of my sin.
4 Jo mani noziegumi iet pāri pār manu galvu, kā grūta nasta tie man palikuši par daudz grūti.
For my iniquities have gone over my head; Like a heavy burden, they are more than I can bear.
5 Manas vātis smird un tek manas ģeķības dēļ.
My wounds putrefy and are loathsome on account of my folly.
6 Es eju salīcis un ļoti nospiests, cauru dienu es eju noskumis.
I am bent; I am bowed down greatly; I go mourning all the day long.
7 Jo manas iekšas ir moku pilnas, nekādas veselības nav pie manas miesas.
For my loins are full of burning heat, And there is no soundness in my flesh.
8 Es esmu pavisam sastindzis un sasists, es kaucu savas sirds vaimanās.
I am weakened and bruised exceedingly; I roar by reason of the disquietude of my heart.
9 Kungs, Tavā priekšā ir visa mana kārošana, un mana nopūšanās Tev nav apslēpta.
O Lord! thou knowest all my desire, And my groaning is not hidden from thee!
10 Mana sirds trīc, mans spēks mani atstājis, arī pat manu acu gaismiņas man vairs nav.
My heart panteth; my strength faileth me; The very light of my eyes is gone from me.
11 Mani mīļie un mani draugi stāv tālu nost no manas mocības, un mani tuvākie stāv no tālienes.
My friends and acquaintance keep aloof from my woe, And my kinsmen stand afar off:
12 Un kas manu dvēseli meklē, liek man valgus, un kas manu nelaimi meklē, runā postu un izdomā viltību cauru dienu.
While they who seek my life lay snares for me; They who seek my hurt threaten destruction, And meditate deceit all the day long.
13 Bet es esmu kā kurls, kas nedzird, un kā mēms, kas neatver savu muti.
But I, like a deaf man, hear not; And, like a dumb man, open not my mouth.
14 Un es esmu kā vīrs, kas nedzird, un kam mutē vārdu pretim nav.
I am like one who heareth nothing, And in whose mouth is no reply.
15 Jo es gaidu, Kungs, uz Tevi, Tu paklausīsi, Kungs, mans Dievs.
For in thee, O LORD! do I put my trust; Thou wilt hear, O Lord, my God!
16 Jo es sacīju: lai tie par mani nepriecājās; kad mana kāja šaubās, tad tie lai nelielās pret mani.
For I have prayed, “Let them not rejoice over me; Let them not exult at the slipping of my feet!”
17 Jo es esmu pie pašas krišanas un manas sāpes ir vienmēr manā priekšā.
For I am ready to fall, And my pain doth never leave me;
18 Jo savu noziegumu es izsūdzu, un man ir bail manu grēku dēļ.
For I confess my iniquity, And am troubled on account of my sin.
19 Bet mani ienaidnieki dzīvo un ir vareni, un kas mani par nepatiesu ienīst, tie vairojās.
But my enemies flourish and are strong; They who hate me without cause are multiplied.
20 Un kas ļaunu par labu maksā, tie stāv man pretim, tāpēc ka es uz labu dzenos.
They who repay good with evil are my enemies, Because I follow that which is good.
21 Neatstājies no manis, Kungs, mans Dievs! neesi tālu no manis nost,
Forsake me not, O LORD! O my God! be not far from me!
22 Steidzies man palīgā, Kungs, mana pestīšana!
Make hast to mine aid, O Lord, my salvation!