Psalmi 38
1 Dāvida dziesma, par piemiņu. Kungs, nesodi mani Savā dusmībā, un nepārmāci mani Savā bardzībā.
Psalam. Davidov. Za spomen. Jahve, u srdžbi svojoj nemoj ne karati, i nemoj me kazniti u svojemu gnjevu.
2 Jo Tavas bultas man ir iespiedušās, un Tava roka pār mani nolaidusies.
Strijele se tvoje u me zabodoše, ruka me tvoja teško pritisnu:
3 Nekādas veselības nav pie manas miesas caur Tavu dusmību, nekāda miera nav manos kaulos caur maniem grēkiem.
na tijelu mi ništa zdravo nema zbog gnjeva tvog, od grijeha mojih mira mi nema kostima.
4 Jo mani noziegumi iet pāri pār manu galvu, kā grūta nasta tie man palikuši par daudz grūti.
Zloće moje glavu su mi nadišle, kao preteško breme tište me.
5 Manas vātis smird un tek manas ģeķības dēļ.
Rane moje zaudaraju i gnjiju zbog bezumnosti moje.
6 Es eju salīcis un ļoti nospiests, cauru dienu es eju noskumis.
Pogurih se sav i zgrčih, povazdan lutam žalostan.
7 Jo manas iekšas ir moku pilnas, nekādas veselības nav pie manas miesas.
Moji bokovi puni su ognjice, na tijelu mi ništa zdravo nema.
8 Es esmu pavisam sastindzis un sasists, es kaucu savas sirds vaimanās.
Iscrpljen sam i satrven posve, stenjem od jecanja srca svojega.
9 Kungs, Tavā priekšā ir visa mana kārošana, un mana nopūšanās Tev nav apslēpta.
O Gospode, sve su mi želje pred tobom, i vapaji moji nisu ti skriveni.
10 Mana sirds trīc, mans spēks mani atstājis, arī pat manu acu gaismiņas man vairs nav.
Srce mi udara silno, snaga me ostavlja i svjetlost vida očinjeg gasi se.
11 Mani mīļie un mani draugi stāv tālu nost no manas mocības, un mani tuvākie stāv no tālienes.
Prijatelji i drugovi od rana mojih uzmakoše, i moji najbliži stoje daleko.
12 Un kas manu dvēseli meklē, liek man valgus, un kas manu nelaimi meklē, runā postu un izdomā viltību cauru dienu.
Namještaju mi zamke oni koji mi život vrebaju, koji mi žele nesreću, propašću mi prijete i uvijek smišljaju prijevare.
13 Bet es esmu kā kurls, kas nedzird, un kā mēms, kas neatver savu muti.
A ja sam kao gluh i ništa ne čujem i, kao nijem, usta ne otvaram.
14 Un es esmu kā vīrs, kas nedzird, un kam mutē vārdu pretim nav.
Postadoh k'o čovjek koji ne čuje i koji u ustima nema odgovora.
15 Jo es gaidu, Kungs, uz Tevi, Tu paklausīsi, Kungs, mans Dievs.
Jer u tebe se, o Jahve, uzdam, ti ćeš me uslišati, Jahve, Bože moj!
16 Jo es sacīju: lai tie par mani nepriecājās; kad mana kāja šaubās, tad tie lai nelielās pret mani.
Rekoh: “Nek' se ne raduju nada mnom; kad mi noga posrne, nek' se ne uzdižu nada mnom!”
17 Jo es esmu pie pašas krišanas un manas sāpes ir vienmēr manā priekšā.
Jer umalo ne propadoh, i moja je bol svagda preda mnom.
18 Jo savu noziegumu es izsūdzu, un man ir bail manu grēku dēļ.
Bezakonje svoje ja priznajem i pun sam žalosti zbog grijeha svojega.
19 Bet mani ienaidnieki dzīvo un ir vareni, un kas mani par nepatiesu ienīst, tie vairojās.
A koji su bez razloga protiv mene, moćni su, i mnogi su koji me mrze nepravedno.
20 Un kas ļaunu par labu maksā, tie stāv man pretim, tāpēc ka es uz labu dzenos.
Za dobro zlom mi uzvraćaju, protive mi se što tražim dobro.
21 Neatstājies no manis, Kungs, mans Dievs! neesi tālu no manis nost,
O Jahve, ne ostavljaj me! Bože moj, ne udaljuj se od mene!
22 Steidzies man palīgā, Kungs, mana pestīšana!
Požuri se meni u pomoć, Gospode, spase moj!
