Psalmi 37

1 Dāvida dziesma. Neapskaities par bezdievīgiem, neiekarsies par ļauna darītājiem,

Af David. Græm dig ikke over Ugerningsmænd, misund ikke dem, der gør Uret!

2 Jo tā kā zāle tie drīz top nocirsti, un savītīs kā zaļa zāle.

Thi hastigt svides de af som Græsset, visner som det friske Grønne.

3 Cerē uz To Kungu un dari labu, paliec savā zemē un uzturies ar uzticību.

Stol paa HERREN og gør det gode, bo i Landet og læg Vind paa Troskab,

4 Priecājies iekš Tā Kunga, tad Viņš tev dos tavas sirds lūgšanas.

da skal du have din Fryd i HERREN, og han skal give dig, hvad dit Hjerte attraar.

5 Pavēli Tam Kungam savu ceļu un cerē uz Viņu, tad Viņš gan darīs.

Vælt din Vej paa HERREN, stol paa ham, saa griber han ind

6 Viņš liks aust tavai taisnībai kā gaismai un tavai tiesai kā dienas spožumam.

og fører din Retfærdighed frem som Lyset, din Ret som den klare Dag.

7 Ciet klusu Tam Kungam un gaidi uz Viņu, neapskaities par to, kam ceļš labi izdodas, par vīru, kas dodas uz blēdīgiem padomiem.

Vær stille for HERREN og bi paa ham, græm dig ej over den, der har Held, over den, der farer med Rænker.

8 Atstājies no dusmības un mities no bardzības, nesaskaities, ka tu ļauna nedari.

Tæm din Harme, lad Vreden fare, græm dig ikke, det volder kun Harm.

9 Jo ļaunie taps izdeldēti; bet kas uz To Kungu gaida, tie zemi iemantos.

Thi Ugerningsmænd skal ryddes ud, men de, der bier paa HERREN, skal arve Landet.

10 Mazs brīdis vēl, un bezdievīgā vairs nav; un kad Tu raudzīsi pēc viņa vietas, tad tā vairs nav.

En liden Stund, og den gudløse er ikke mere; ser du hen til hans Sted, saa er han der ikke.

11 Bet lēnprātīgie iemantos zemi un priecāsies lielā mierā.

Men de sagtmodige skal arve Landet, de fryder sig ved megen Fred.

12 Bezdievīgais glūn uz taisno un sakož savus zobus pret viņu.

Den gudløse vil den retfærdige ilde og skærer Tænder imod ham;

13 Bet Tas Kungs par viņu smejas, jo tas redz, ka viņa diena nāks.

men Herren, han ler ad ham, thi han ser hans Time komme.

14 Bezdievīgie izvelk zobenu un uzvelk savu stopu, gāzt bēdīgo un nabagu un nokaut tos, kas uz taisniem ceļiem.

De gudløse drager Sværdet og spænder Buen for at fælde arm og fattig, for at nedslagte dem, der vandrer ret;

15 Bet viņu zobens ies viņu pašu sirdī, un viņu stopi taps salauzti.

men Sværdet rammer dem selv i Hjertet, og Buerne brydes sønder og sammen.

16 Tas mazums, kas taisnam, ir labāks, nekā tā bagātība, kas daudz bezdievīgiem.

Det lidt, en retfærdig har, er bedre end mange gudløses Rigdom;

17 Jo bezdievīgiem elkonis taps salauzts, bet Tas Kungs uztur taisnos.

thi de gudløses Arme skal brydes, men HERREN støtter de retfærdige;

18 Tas Kungs zina sirds skaidro dienas, un viņu manta paliks mūžīgi.

HERREN kender de uskyldiges Dage, deres Arvelod bliver evindelig;

19 Bēdu laikā tie netaps kaunā, un bada laikā tie taps paēdināti.

de beskæmmes ikke i onde Tider, de mættes i Hungerens Dage.

20 Jo bezdievīgie ies bojā, un Tā Kunga ienaidnieki kā lauku jaukums iznīks, tie iznīks kā dūmi.

Thi de gudløse gaar til Grunde, som Engenes Pragt er HERRENS Fjender, de svinder, de svinder som Røg.

21 Bezdievīgais aizņem uz parādu un neatdod, bet taisnais ir žēlīgs un devīgs.

Den gudløse laaner og bliver i Gælden, den retfærdige ynkes og giver;

22 Jo Tā Kunga svētītie iemantos zemi, bet Viņa nolādētie taps izdeldēti.

de, han velsigner, skal arve Landet, de, han forbander, udryddes.

23 No Tā Kunga būs stiprināti tāda vīra soļi, un ved tādu, kura ceļš viņam patīk.

Af HERREN stadfæstes Mandens Skridt, naar han har Behag i hans Vej;

24 Ja viņš krīt, tad nepaliek guļam, jo Tas Kungs viņu tur pie rokas.

om end han snubler, falder han ikke, thi HERREN støtter hans Haand.

25 Es esmu jauns bijis un arī vecs palicis, bet es neesmu redzējis taisno atstātu, nedz viņa dzimumu meklējam maizi.

Ung har jeg været, og nu er jeg gammel, men aldrig saa jeg en retfærdig forladt eller hans Afkom tigge sit Brød;

26 Vienmēr viņš apžēlojās un aizdod, un viņa dzimums ir par svētību.

han ynkes altid og laaner ud, og hans Afkom er til Velsignelse.

27 Atstājies no ļauna un dari labu, tad tu paliksi mūžīgi.

Vig fra ondt og øv godt, saa bliver du boende evindelig;

28 Jo Tas Kungs mīl tiesu un neatstās Savus svētos; tie top mūžīgi pasargāti, bet bezdievīgo dzimums top izdeldēts.

thi HERREN elsker Ret og svigter ej sine fromme. De onde udslettes for evigt, de gudløses Afkom udryddes;

29 Taisnie iemantos zemi, un dzīvos iekš tās mūžam.

de retfærdige arver Landet og skal bo der til evig Tid.

30 Taisnā mute izteic gudrību, un viņa mēle runā tiesu.

Den retfærdiges Mund taler Visdom; hans Tunge siger, hvad ret er;

31 Dieva bauslība ir viņa sirdī, viņa soļi nestraipelēs.

sin Guds Lov har han i Hjertet, ikke vakler hans Skridt.

32 Bezdievīgais glūn uz taisno un meklē viņu nokaut.

Den gudløse lurer paa den retfærdige og staar ham efter Livet,

33 Bet Tas Kungs to nepamet viņa rokā, un to nepazudina, kad to tiesā.

men HERREN giver ham ej i hans Haand og lader ham ikke dømmes for Retten.

34 Gaidi uz To Kungu un sargi Viņa ceļu, tad Viņš tevi paaugstinās, ka tu zemi iemanto; tu redzēsi, ka bezdievīgie taps izdeldēti.

Bi paa HERREN og bliv paa hans Vej, saa skal han ophøje dig til at arve Landet; du skal skue de gudløses Undergang.

35 Es esmu redzējis vienu bezdievīgu, tas darīja varas darbus un zaļoja kā paša audzis koks.

Jeg har set en gudløs trodse, bryste sig som en Libanons Ceder —

36 Bet tas iznīka, un redzi, tā nebija vairs; es pēc viņa vaicāju bet viņš netapa atrasts.

men se, da jeg gik der forbi, var han borte; da jeg søgte ham, fandtes han ikke.

37 Ņem vērā sirds skaidro un uzlūko taisno, jo tādam vīram beidzot labi klāsies.

Vogt paa Uskyld, læg Vind paa Oprigtighed, thi Fredens Mand har en Fremtid;

38 Bet pārkāpēji kopā taps samaitāti, bezdievīgie taps beidzot izdeldēti.

men Overtræderne udryddes til Hobe, de gudløses Fremtid gaar tabt.

39 Bet taisno palīdzība ir no Tā Kunga; Tas tiem ir par stiprumu bēdu laikā.

De retfærdiges Frelse kommer fra HERREN, deres Tilflugt i Nødens Stund;

40 Un Tas Kungs tiem palīdzēs un tos izglābs, Viņš tos izglābs no bezdievīgiem, un tos izpestīs, jo tie paļaujas uz Viņu.

HERREN hjælper og frier dem, fra de gudløse frier og frelser han dem; thi hos ham har de søgt deres Tilflugt.