Psalmi 37
1 Dāvida dziesma. Neapskaities par bezdievīgiem, neiekarsies par ļauna darītājiem,
Af David. Lad din Vrede ikke optændes imod de onde; vær ikke nidkær imod dem, som gøre Uret;
2 Jo tā kā zāle tie drīz top nocirsti, un savītīs kā zaļa zāle.
thi de skulle hastelig falme som Græs, og visne som grønne Urter.
3 Cerē uz To Kungu un dari labu, paliec savā zemē un uzturies ar uzticību.
Forlad dig paa Herren og gør godt; bo i Landet og nær dig trolig;
4 Priecājies iekš Tā Kunga, tad Viņš tev dos tavas sirds lūgšanas.
og forlyst dig i Herren, saa skal han give dig dit Hjertes Begæring.
5 Pavēli Tam Kungam savu ceļu un cerē uz Viņu, tad Viņš gan darīs.
Vælt din Vej paa Herren og forlad dig paa ham, han skal gøre det.
6 Viņš liks aust tavai taisnībai kā gaismai un tavai tiesai kā dienas spožumam.
Og han skal føre din Retfærdighed frem som Lyset og din Ret som Middagsglansen.
7 Ciet klusu Tam Kungam un gaidi uz Viņu, neapskaities par to, kam ceļš labi izdodas, par vīru, kas dodas uz blēdīgiem padomiem.
Ti for Herren og forvent ham; lad din Vrede ikke optændes imod den Mand, hvis Vej lykkes, imod den Mand, som øver Underfundighed.
8 Atstājies no dusmības un mities no bardzības, nesaskaities, ka tu ļauna nedari.
Lad af fra Vrede og lad Heftighed fare, lad din Vrede ikke optændes, den er kun til at gøre ondt.
9 Jo ļaunie taps izdeldēti; bet kas uz To Kungu gaida, tie zemi iemantos.
Thi de onde skulle udryddes, men de, som bie efter Herren, de skulle arve Landet.
10 Mazs brīdis vēl, un bezdievīgā vairs nav; un kad Tu raudzīsi pēc viņa vietas, tad tā vairs nav.
Og endnu et lidet, saa er den ugudelige ikke mere; og naar du giver Agt paa hans Sted, da er han borte.
11 Bet lēnprātīgie iemantos zemi un priecāsies lielā mierā.
Men de sagtmodige skulle arve Landet og forlyste sig over stor Fred.
12 Bezdievīgais glūn uz taisno un sakož savus zobus pret viņu.
Den ugudelige optænker Skalkhed imod den retfærdige og skærer Tænder imod ham.
13 Bet Tas Kungs par viņu smejas, jo tas redz, ka viņa diena nāks.
Herren skal le ad ham; thi han ser, at hans Dag er kommen.
14 Bezdievīgie izvelk zobenu un uzvelk savu stopu, gāzt bēdīgo un nabagu un nokaut tos, kas uz taisniem ceļiem.
De ugudelige have uddraget Sværd og spændt deres Bue at fælde en elendig og fattig, at tage Livet af dem, som vandre i Oprigtighed.
15 Bet viņu zobens ies viņu pašu sirdī, un viņu stopi taps salauzti.
Deres Sværd skal komme i deres eget Hjerte, og deres Buer skulle sønderbrydes.
16 Tas mazums, kas taisnam, ir labāks, nekā tā bagātība, kas daudz bezdievīgiem.
Det lidet, som den retfærdige har, er bedre end mange ugudeliges Gods.
17 Jo bezdievīgiem elkonis taps salauzts, bet Tas Kungs uztur taisnos.
Thi de ugudeliges Arme skulle sønderbrydes; men Herren opholder de retfærdige.
18 Tas Kungs zina sirds skaidro dienas, un viņu manta paliks mūžīgi.
Herren kender de retsindiges Dage, og deres Arv skal blive evindelig.
19 Bēdu laikā tie netaps kaunā, un bada laikā tie taps paēdināti.
De skulle ikke beskæmmes i den onde Tid, og de skulle mættes i Hungers Dage.
20 Jo bezdievīgie ies bojā, un Tā Kunga ienaidnieki kā lauku jaukums iznīks, tie iznīks kā dūmi.
Thi de ugudelige skulle omkomme, ja, Herrens Fjender, som Engenes Pragt; de ere forsvundne, i Røg forsvundne.
21 Bezdievīgais aizņem uz parādu un neatdod, bet taisnais ir žēlīgs un devīgs.
En ugudelig maa tage til Laans, og kan ikke betale; men en retfærdig kan forbarme sig og giver.
22 Jo Tā Kunga svētītie iemantos zemi, bet Viņa nolādētie taps izdeldēti.
Thi Herrens velsignede skulle arve Landet; men hans forbandede skulle udryddes.
23 No Tā Kunga būs stiprināti tāda vīra soļi, un ved tādu, kura ceļš viņam patīk.
Af Herren stadfæstes en Mands Gang, og han vil have Velbehag til hans Vej.
24 Ja viņš krīt, tad nepaliek guļam, jo Tas Kungs viņu tur pie rokas.
Naar han falder, bliver han ikke liggende; thi Herren holder fast ved hans Haand.
25 Es esmu jauns bijis un arī vecs palicis, bet es neesmu redzējis taisno atstātu, nedz viņa dzimumu meklējam maizi.
Jeg har været ung og er bleven gammel; men jeg har ikke set en retfærdig forladt eller hans Sæd at søge efter Brødet.
26 Vienmēr viņš apžēlojās un aizdod, un viņa dzimums ir par svētību.
Han forbarmer sig den ganske Dag og laaner ud, og hans Sæd skal blive til en Velsignelse.
27 Atstājies no ļauna un dari labu, tad tu paliksi mūžīgi.
Vig fra ondt, og gør godt, saa skal du blive boende evindelig.
28 Jo Tas Kungs mīl tiesu un neatstās Savus svētos; tie top mūžīgi pasargāti, bet bezdievīgo dzimums top izdeldēts.
Thi Herren elsker Ret og forlader ikke sine hellige, de ere bevarede evindelig; men de ugudeliges Sæd er udryddet.
29 Taisnie iemantos zemi, un dzīvos iekš tās mūžam.
De retfærdige skulle arve Landet og bo der evindelig.
30 Taisnā mute izteic gudrību, un viņa mēle runā tiesu.
En retfærdigs Mund skal tale Visdom, og hans Tunge skal forkynde Ret.
31 Dieva bauslība ir viņa sirdī, viņa soļi nestraipelēs.
Hans Guds Lov er i hans Hjerte; hans Trin skulle ikke glide.
32 Bezdievīgais glūn uz taisno un meklē viņu nokaut.
En ugudelig lurer paa den retfærdige og søger efter at dræbe ham.
33 Bet Tas Kungs to nepamet viņa rokā, un to nepazudina, kad to tiesā.
Herren skal ikke overlade ham i hans Haand og ej kende ham skyldig, naar han dømmes.
34 Gaidi uz To Kungu un sargi Viņa ceļu, tad Viņš tevi paaugstinās, ka tu zemi iemanto; tu redzēsi, ka bezdievīgie taps izdeldēti.
Bi efter Herren og var paa hans Vej, saa skal han ophøje dig til at arve Landet; du skal se paa de ugudeliges Udryddelse.
35 Es esmu redzējis vienu bezdievīgu, tas darīja varas darbus un zaļoja kā paša audzis koks.
Jeg saa en ugudelig, en Voldsmand; han udbredte sig som et grønt Rodskud.
36 Bet tas iznīka, un redzi, tā nebija vairs; es pēc viņa vaicāju bet viņš netapa atrasts.
Men han forsvandt og se, han var ikke mere; og jeg søgte efter ham, men han fandtes ikke.
37 Ņem vērā sirds skaidro un uzlūko taisno, jo tādam vīram beidzot labi klāsies.
Tag Vare paa den retsindige, og se hen til den oprigtige, thi Fredens Mand har en Fremtid.
38 Bet pārkāpēji kopā taps samaitāti, bezdievīgie taps beidzot izdeldēti.
Men Overtrædere skulle ødelægges til Hobe; de ugudeliges Fremtid er borte.
39 Bet taisno palīdzība ir no Tā Kunga; Tas tiem ir par stiprumu bēdu laikā.
Men de retfærdiges Frelse er af Herren, han er deres Styrke i Nødens Tid.
40 Un Tas Kungs tiem palīdzēs un tos izglābs, Viņš tos izglābs no bezdievīgiem, un tos izpestīs, jo tie paļaujas uz Viņu.
Og Herren skal hjælpe dem og udfri dem; han skal udfri dem fra de ugudelige og frelse dem; thi de have forladt sig paa ham.
