Psalmi 36
1 Dāvida, Tā Kunga kalpa, dziesma. Dziedātāju vadonim. Savā sirds dziļumā es nomanu vienu Dieva vārdu par bezdievīgā pārkāpšanu: ka Dieva bijāšanas nav priekš viņa acīm.
In finem, servo Domini ipsi David. Dixit iniustus ut delinquat in semetipso: non est timor Dei ante oculos eius.
2 Jo tas pārrunājās pats savās acīs, ka viņa noziegumu neatradīs un nenīdēs.
Quoniam dolose egit in conspectu eius: ut inveniatur iniquitas eius ad odium.
3 Viņa mutes vārdi ir nelietība un viltība, viņš vairs neprot laba darīt.
Verba oris eius iniquitas, et dolus: noluit intelligere ut bene ageret.
4 Viņš izdomā nelietību savā gultā, viņš iet pa tādu ceļu, kas nav labs, ļaunu viņš neatmet.
Iniquitatem meditatus est in cubili suo: astitit omni viæ non bonæ, malitiam autem non odivit.
5 Ak Kungs, Tava žēlastība sniedzās līdz pat debesīm, un Tava patiesība līdz padebešiem.
Domine in cælo misericordia tua: et veritas tua usque ad nubes.
6 Tava taisnība stāv tāpat kā Dieva kalni, Tavas tiesas kā lieli dziļumi; Kungs, Tu palīdzi cilvēkiem un lopiem.
Iustitia tua sicut montes Dei: iudicia tua abyssus multa. Homines, et iumenta salvabis Domine:
7 Cik dārga ir, ak Dievs, Tava žēlastība, ka cilvēku bērni patveras apakš Tavu spārnu ēnas!
quemadmodum multiplicasti misericordiam tuam Deus. Filii autem hominum, in tegmine alarum tuarum sperabunt.
8 Tie top pildīti no Tava nama taukumiem, un Tu tos dzirdini no Tava garduma upēm,
Inebriabuntur ab ubertate domus tuæ: et torrente voluptatis tuæ potabis eos.
9 Jo pie Tevis ir dzīvības avots, Tavā gaismā mēs redzam gaismu.
Quoniam apud te est fons vitæ: et in lumine tuo videbimus lumen.
10 Izplet Savu žēlastību pār tiem, kas Tevi pazīst, un Savu taisnību pār sirds skaidriem.
Prætende misericordiam tuam scientibus te, et iustitiam tuam his, qui recto sunt corde.
11 Lai lepno kāja nenāk pār mani, un bezdievīgo roka lai mani nevajā.
Non veniat mihi pes superbiæ: et manus peccatoris non moveat me.
12 Redzi, ļaundarītāji krīt; tie top zemē gāzti un vairs nevar celties.
Ibi ceciderunt qui operantur iniquitatem: expulsi sunt, nec potuerunt stare.
