Psalmi 36
1 Dāvida, Tā Kunga kalpa, dziesma. Dziedātāju vadonim. Savā sirds dziļumā es nomanu vienu Dieva vārdu par bezdievīgā pārkāpšanu: ka Dieva bijāšanas nav priekš viņa acīm.
Auf den Siegesspender, von des Herrn Knecht, von David. Mein Herz weiß einen Ausspruch über Schlechtigkeit von Frevlern: "Für Nichts gilt Gottesfurcht in seinen Augen.
2 Jo tas pārrunājās pats savās acīs, ka viņa noziegumu neatradīs un nenīdēs.
Denn er gefällt sich selbst, dieweil ihm hassenswerte Missetat gelingt.
3 Viņa mutes vārdi ir nelietība un viltība, viņš vairs neprot laba darīt.
Sein Mund spricht Lug und Trug; auf Tugend und Vernunft verzichtet er.
4 Viņš izdomā nelietību savā gultā, viņš iet pa tādu ceļu, kas nav labs, ļaunu viņš neatmet.
Auf Bosheit sinnt er noch auf seinem Lager, verweilt auf üblem Weg und scheut sich nicht vor Übeltat."
5 Ak Kungs, Tava žēlastība sniedzās līdz pat debesīm, un Tava patiesība līdz padebešiem.
Herr, Deine Güte reicht bis in den Himmel, bis in die Wolken Deine Treue.
6 Tava taisnība stāv tāpat kā Dieva kalni, Tavas tiesas kā lieli dziļumi; Kungs, Tu palīdzi cilvēkiem un lopiem.
Den höchsten Bergen gleich ist Deine Milde und die Gerechtigkeit bei Dir ist gleich der tiefsten Tiefe. Du hilfst selbst den vertierten Menschen, Herr.
7 Cik dārga ir, ak Dievs, Tava žēlastība, ka cilvēku bērni patveras apakš Tavu spārnu ēnas!
Wie köstlich, Gott, ist Deine Gnade! In Deiner Flügel Schatten dürfen sich die Menschen bergen.
8 Tie top pildīti no Tava nama taukumiem, un Tu tos dzirdini no Tava garduma upēm,
Sie dürfen sich erlaben an der reichen Fülle Deines Hauses; und aus dem Borne Deiner Wonnen tränkst Du sie,
9 Jo pie Tevis ir dzīvības avots, Tavā gaismā mēs redzam gaismu.
bei Dir ist ja des Lebens Urquell, in Deinem Licht erblicken wir das Licht.
10 Izplet Savu žēlastību pār tiem, kas Tevi pazīst, un Savu taisnību pār sirds skaidriem.
Laß Deine Liebe immer strömen über die, so Dich bekennen, und über die geraden Herzen Deine Milde!
11 Lai lepno kāja nenāk pār mani, un bezdievīgo roka lai mani nevajā.
Nicht komme an mich her des Übermutes Fuß! Und nicht vertreibe mich des Frevlers Hand!
12 Redzi, ļaundarītāji krīt; tie top zemē gāzti un vairs nevar celties.
Schon fallen sie, die Übeltäter; sie stürzen, kommen nimmer auf.
