Psalmi 36

1 Dāvida, Tā Kunga kalpa, dziesma. Dziedātāju vadonim. Savā sirds dziļumā es nomanu vienu Dieva vārdu par bezdievīgā pārkāpšanu: ka Dieva bijāšanas nav priekš viņa acīm.

Zborovođi. Od sluge Jahvina Davida. Grešan je naum u srcu zlotvora, straha Božjega nema on pred očima.

2 Jo tas pārrunājās pats savās acīs, ka viņa noziegumu neatradīs un nenīdēs.

Sam sebi on laska suviše, grijeha svog ne vidi i ne mrzi.

3 Viņa mutes vārdi ir nelietība un viltība, viņš vairs neprot laba darīt.

Riječi usta njegovih prijevara su i zlodjelo, za razumnost i dobro on više ne mari.

4 Viņš izdomā nelietību savā gultā, viņš iet pa tādu ceļu, kas nav labs, ļaunu viņš neatmet.

Bezakonje smišlja na postelji svojoj, na opaku ostaje putu, od zla ne odustaje.

5 Ak Kungs, Tava žēlastība sniedzās līdz pat debesīm, un Tava patiesība līdz padebešiem.

Do neba je, Jahve, dobrota tvoja, do oblaka vjernost tvoja.

6 Tava taisnība stāv tāpat kā Dieva kalni, Tavas tiesas kā lieli dziļumi; Kungs, Tu palīdzi cilvēkiem un lopiem.

Pravednost je tvoja k'o Božji vrhunci, a sudovi tvoji k'o duboko more: ljude i stoku ti, Jahve, spasavaš.

7 Cik dārga ir, ak Dievs, Tava žēlastība, ka cilvēku bērni patveras apakš Tavu spārnu ēnas!

Kako li je dragocjena, Bože, dobrota tvoja, pod sjenu krila tvojih ljudi se sklanjaju;

8 Tie top pildīti no Tava nama taukumiem, un Tu tos dzirdini no Tava garduma upēm,

site se pretilinom Doma tvojega, potocima svojih slasti ti ih napajaš.

9 Jo pie Tevis ir dzīvības avots, Tavā gaismā mēs redzam gaismu.

U tebi je izvor životni, tvojom svjetlošću mi svjetlost vidimo.

10 Izplet Savu žēlastību pār tiem, kas Tevi pazīst, un Savu taisnību pār sirds skaidriem.

Zakrili dobrotom sve koji te štuju i pravednošću svojom sve koji su srca čestita.

11 Lai lepno kāja nenāk pār mani, un bezdievīgo roka lai mani nevajā.

Neka me ne zgazi noga ohola, i ruka grešnika neka me ne goni.

12 Redzi, ļaundarītāji krīt; tie top zemē gāzti un vairs nevar celties.

Gle, padoše koji čine bezakonje: oboreni su da više ne ustanu.