Psalmi 35
1 Dāvida dziesma. Ej tiesā, Kungs, ar tiem, kas ar mani iet tiesā, karo ar tiem, kas ar mani karo.
MAING, kom kotin pei ong ir, me kin pei ong ia; o kotin palian ong ir, me kin u ong ia.
2 Sagrāb priekšturamās bruņas un ieroci un celies man par palīgu.
Re kotin ale pere o tatan mauin ap kotida, pwen sauasa ia.
3 Izvelc šķēpu un zobenu pret tiem, kas man dzenās pakaļ; saki uz manu dvēseli: Es esmu tava pestīšana.
Ngapekida katieu sauasa ia ong ai imwintiti kan. Kotin masan dong ngen i: Ngai sauas pam!
4 Lai top kaunā un par apsmieklu, kas manu dvēseli meklē, lai top dzīti atpakaļ un likti kaunā, kas pret mani ļaunu domā.
Me men kame ia la, en namenokala o kankaururala; o me men wia sued ong ia, en pure wei o sarodi.
5 Lai tie top kā pelavas vējā, un Tā Kunga eņģelis lai tos aizdzen.
Ren wiala dueta dip en kisin war akan mon kisiniang, o tounlang en Ieowa sikin irail wei.
6 Viņu ceļš lai paliek tumšs un slidens, un Tā Kunga eņģelis lai tos vajā.
Al arail en rotorotala o kitentel la, o tounlang en Ieowa en kotin pakipaki irail.
7 Jo bez vainas tie priekš manis apslēpuši sava tīkla bedri, bez vainas tie priekš manas dvēseles rakuši bedri.
Pwe re insensara ia, pwen kame ia la, ap sota karepa, o re wia por ong ia, a sota karepa.
8 Posts tam uzies, kad viņš to nezin, un viņa tīkls, ko tas ir paslēpis, sagūstīs viņu pašu; sev par postu viņš tur iekritīs.
A en seseinlek lodi ong kalokolok; o insar me a wiadar, pein i en lodi ong; o mela en lel ong i wasa o.
9 Bet mana dvēsele priecāsies iekš Tā Kunga, un līksmosies par Viņa pestīšanu.
A ngen i en perenki Ieowa o polauleki a kotin sauasa ia.
10 Visi mani kauli sacīs: Kungs, kas ir kā Tu? Tu bēdīgo izglābi no tā, kas ir stiprāks, nekā viņš, arī bēdīgo un nabagu no viņa laupītāja.
Kokon ai kan karos pan inda: Maing, is me rasong komui? Pwe kom kotin sauasa me luet o ong me a sota itar ong, o kom kotin sauasa me luet o samama ong me lolap akan.
11 Viltus liecinieki ceļas, tie prasa no manis, ko es nezinu.
Saunkadede likam kai u ong ia, kalelapok re i, me i sota asa due.
12 Tie man maksā ļaunu par labu; mana dvēsele ir atstāta.
Re kin depukki me mau me sued, pwen kainsensuede kin ia.
13 Bet es, kad tie bija neveseli, apvilku maisu un mērdēju savu dvēseli ar gavēšanu un lūdzu no sirds dibina.
A ngai, ni ar somau, i puri ong nan tuk en likau, o kaloke pein ngai ni ai kaisesol, o kapakap sang mongion i.
14 Es tā staigāju, tā kā viņš man būtu par draugu un brāli, es gāju noskumis, nospiests, tā kā kas žēlojās par savu māti.
Ngai wiai ong ir dueta ong kompoke pa i o udan ri ai; ngai insensued dueta amen, me kin loleitki in a.
15 Bet kad es straipalēju, tad tie priecājās un sapulcējās, nelieši, ko es nepazinu, sapulcējās pret mani; tie plosās un nepaliek klusu.
A irail peren kida ai sikilikel o pokon pena. Men lalaue pokon penang ia o song en aramas, me i sasa, kin lalaue ia ansau karos.
16 Ar viltīgiem mēdītājiem un kumosu lišķiem tie griež zobus pret mani.
Re ngi tete ong ia, irail, me kin sansalmau o lalaue pweki kisin manga.
17 Kungs, cik ilgi Tu to gribi redzēt? Izglāb manu dvēseli no viņu postīšanas, manu vientuli no jauniem lauvām.
Maing, arai da, me kom pan kotin masani mepukat? Dorela ngen i sang arail mesued, o maur ta ieu sang laien pulepul akan.
18 Es Tev pateikšos lielā draudzē, ļaužu pulkā es Tevi slavēšu
I pan kapinga komui nan momodisou laud, o nan pung en aramas toto i pan danke komui.
19 Lai par mani nepriecājās, kas mani ienīst par nepatiesu, nedz mirkšķina ar acīm, kas mani nīdē bez vainas.
Der mueid ong ai imwintiti nin sokarepa, ren peren kin ia, o me kin kailong kin ia nin sokarepa, ren der lalaue ia ki mas arail.
20 Jo no miera tie nerunā, bet izgudro viltīgus vārdus pret tiem klusiem iekš zemes.
Pwe ar lokaia sota kin kareda popol, o re kin madamadaua, en dipi ong me lelapok kan nan sap o.
21 Tie atplēš savu muti pret mani, tie saka: tā, tā, mūsu acs to redzējusi!
O re sar pasang au arail ong ia indada: Io io, pein kit kilanger.
22 Kungs, Tu to redzi, neciet klusu, Kungs, neesi tālu no manis!
Maing, kom kotin mangi mepukat, kom der kotin nenenla, Maing, kom der doo sang ia!
23 Uzmodies un celies par manu tiesu, mans Dievs un mans Kungs, par manu lietu.
Kotin opala wasa o kipada, pwen kapung ia la o ai dodok, ai Kot o ai Kaun.
24 Tiesā mani pēc Tavas taisnības, Kungs, mans Dievs, ka tie par mani nepriecājās.
Maing, ai Kot, kotin kapung ia la duen omui pung, pwe ren der peren kin ia.
25 Lai tie nesaka savā sirdī: labi, tas mums pa prātam; lai tie nesaka: mēs viņu esam aprijuši.
Der mueid ong, ren inda nan mongiong arail: Io, io, i me se men! Der mueid ong, ren inda: Kitail katalalar i.
26 Lai kopā top kaunā un par apsmieklu, kas priecājās par manu nelaimi; lai top apģērbti ar kaunu un negodu tie, kas pret mani lielās.
Irail karos, me peren kida ai apwal akan, en namenokala o kankaurura la, ir me poponmaso ong ia, en likau kida namenok o kankaurur.
27 Priecīgi lai dzied un līksmojās, kam patīk mana taisnība, lai tie saka vienmēr: augsti slavēts lai ir Tas Kungs, kam labs prāts pie Sava kalpa labklāšanās.
Irail me kin peren kida ai pung en ngisingis o pereperen, o ren inda ansau karos: Meid kapinga ong Ieowa, me kin perenki sauasa sapwilim a ladu o,
28 Tad mana mēle sludinās Tavu taisnību, un ikdienas Tavu slavu.
O lo i en kapakaparok duen omui pung, o kapinga komui ran karos.
