< Psalmi 34 >
1 Dāvida dziesma, kad viņš izlikās negudrs Abimeleka priekšā, kas viņu aizdzina, un viņš aizgāja. Es teikšu To Kungu allažiņ, Viņa teikšana būs manā mutē vienmēr.
To Dauid, whanne he chaungide his mouth bifor Abymalech, and he `droof out Dauid, `and he yede forth. I schal blesse the Lord in al tyme; euere his heriyng is in my mouth.
2 Mana dvēsele lielīsies ar To Kungu; pazemīgie to dzirdēs un priecāsies.
Mi soule schal be preisid in the Lord; mylde men here, and be glad.
3 Teiciet augsti To Kungu līdz ar mani; mēs kopā augsti slavēsim Viņa vārdu.
Magnyfie ye the Lord with me; and enhaunse we his name into it silf.
4 Es meklēju To Kungu, un Viņš man atbildēja, un izglāba mani no visām manām izbailēm.
I souyte the Lord, and he herde me; and he delyueride me fro alle my tribulaciouns.
5 Kas Viņu uzlūko un Viņam pieskrien(tuvojās priecīgi), to vaigs netaps kaunā.
Neiye ye to him, and be ye liytned; and youre faces schulen not be schent.
6 Kad šis bēdīgais sauca, tad Tas Kungs klausīja un to izpestīja no visām viņa bēdām.
This pore man criede, and the Lord herde hym; and sauyde hym fro alle hise tribulaciouns.
7 Tā Kunga eņģelis apmetās ap tiem, kas Viņu bīstas, un tos izglābj.
The aungel of the Lord sendith in the cumpas of men dredynge hym; and he schal delyuere hem.
8 Baudāt un redzat, ka Tas Kungs ir labs; svētīgs tas vīrs, kas uz Viņu paļaujas.
Taaste ye, and se, for the Lord is swete; blessid is the man, that hopith in hym.
9 Bīstaties To Kungu, jūs Viņa svētie, jo kas Viņu bīstas, tiem netrūkst nenieka.
Alle ye hooli men of the Lord, drede hym; for no nedynesse is to men dredynge hym.
10 Jaunie lauvas cieš trūkumu un badu, bet kas To Kungu meklē, tiem netrūkst nekāda labuma.
Riche men weren nedi, and weren hungri; but men that seken the Lord schulen not faile of al good.
11 Nāciet šurp, bērni, klausiet mani, es jums mācīšu Tā Kunga bijāšanu.
Come, ye sones, here ye me; Y schal teche you the drede of the Lord.
12 Kas tas vīrs, kam gribās dzīvot? Kam tīk redzēt labas dienas?
Who is a man, that wole lijf; loueth to se good daies?
13 Pasargi savu mēli no ļauna un savas lūpas no viltīgas valodas;
Forbede thi tunge fro yuel; and thi lippis speke not gile.
14 Atkāpies no ļauna un dari labu, meklē mieru un dzenies tam pakaļ.
Turne thou awei fro yuel, and do good; seke thou pees, and perfitli sue thou it.
15 Tā Kunga acis lūko uz taisniem, un Viņa ausis uz viņu kliegšanu.
The iyen of the Lord ben on iust men; and hise eeren ben to her preiers.
16 Tā Kunga vaigs ir pretī tiem, kas ļaunu dara, ka Tas viņu piemiņu izdeldē no zemes.
But the cheer of the Lord is on men doynge yuels; that he leese the mynde of hem fro erthe.
17 Kad taisnie sauc, tad Tas Kungs klausa, un tos izglābj no visām viņu bēdām.
Just men cryeden, and the Lord herde hem; and delyueride hem fro alle her tribulaciouns.
18 Tas Kungs ir tuvu tiem, kam satriektas sirdis, un palīdz tiem, kam sagrauzts prāts.
The Lord is nyy hem that ben of troblid herte; and he schal saue meke men in spirit.
19 Taisnam ir daudz bēdu, bet no visām tām Tas Kungs to izpestī.
Many tribulaciouns ben of iust men; and the Lord schal delyuere hem fro alle these.
20 Viņš pasargā visus viņa kaulus, ka neviens no tiem netiek salauzts.
The Lord kepith alle the boonys of hem; oon of tho schal not be brokun.
21 Blēdība nokaus bezdievīgo, un kas taisno ienīst, tie būs noziedzīgi.
The deth of synneris is werst; and thei that haten a iust man schulen trespasse.
22 Tas Kungs izpestī Savu kalpu dvēseli, un visi, kas tic uz Viņu, nebūs noziedzīgi.
The Lord schal ayenbie the soulis of hise seruauntis; and alle, that hopen in him, schulen not trespasse.