< Psalmi 34 >
1 Dāvida dziesma, kad viņš izlikās negudrs Abimeleka priekšā, kas viņu aizdzina, un viņš aizgāja. Es teikšu To Kungu allažiņ, Viņa teikšana būs manā mutē vienmēr.
(Af David, da han lod afsindig for Abimelek, og denne jog ham fra sig, og han drog bort.) Jeg vil love HERREN til hver en Tid, hans Pris skal stadig fylde min Mund
2 Mana dvēsele lielīsies ar To Kungu; pazemīgie to dzirdēs un priecāsies.
min Sjæl skal rose sig af HERREN, de ydmyge skal høre det og glæde sig.
3 Teiciet augsti To Kungu līdz ar mani; mēs kopā augsti slavēsim Viņa vārdu.
Hylder HERREN i Fællig med mig, lad os sammen ophøje hans Navn!
4 Es meklēju To Kungu, un Viņš man atbildēja, un izglāba mani no visām manām izbailēm.
Jeg søgte HERREN, og han svarede mig og friede mig fra alle mine Rædsler.
5 Kas Viņu uzlūko un Viņam pieskrien(tuvojās priecīgi), to vaigs netaps kaunā.
Se hen til ham og strål af Glæde, eders Åsyn skal ikke beskæmmes.
6 Kad šis bēdīgais sauca, tad Tas Kungs klausīja un to izpestīja no visām viņa bēdām.
Her er en arm, der råbte, og HERREN hørte, af al hans Trængsel frelste han ham.
7 Tā Kunga eņģelis apmetās ap tiem, kas Viņu bīstas, un tos izglābj.
HERRENs Engel slår Lejr om dem, der frygter ham, og frier dem.
8 Baudāt un redzat, ka Tas Kungs ir labs; svētīgs tas vīrs, kas uz Viņu paļaujas.
Smag og se, at HERREN er god, salig den Mand, der lider på ham!
9 Bīstaties To Kungu, jūs Viņa svētie, jo kas Viņu bīstas, tiem netrūkst nenieka.
Frygter HERREN, I hans hellige, thi de, der frygter ham, mangler intet.
10 Jaunie lauvas cieš trūkumu un badu, bet kas To Kungu meklē, tiem netrūkst nekāda labuma.
Unge Løver lider Nød og sulter, men de, der søger HERREN, dem fattes intet godt.
11 Nāciet šurp, bērni, klausiet mani, es jums mācīšu Tā Kunga bijāšanu.
Kom hid, Børnlille, og hør på mig, jeg vil lære jer HERRENs Frygt.
12 Kas tas vīrs, kam gribās dzīvot? Kam tīk redzēt labas dienas?
Om nogen attrår Liv og ønsker sig Dage for at skue Lykke,
13 Pasargi savu mēli no ļauna un savas lūpas no viltīgas valodas;
så var din Tunge for ondt, dine Læber fra at tale Svig;
14 Atkāpies no ļauna un dari labu, meklē mieru un dzenies tam pakaļ.
hold dig fra ondt og øv godt, søg Fred og jag derefter.
15 Tā Kunga acis lūko uz taisniem, un Viņa ausis uz viņu kliegšanu.
Mod dem, der gør ondt, er HERRENs Åsyn for at slette deres Minde af Jorden; (vers 16 og 17 har byttet plads)
16 Tā Kunga vaigs ir pretī tiem, kas ļaunu dara, ka Tas viņu piemiņu izdeldē no zemes.
på retfærdige hviler hans Øjne, hans Ører hører deres Råb;
17 Kad taisnie sauc, tad Tas Kungs klausa, un tos izglābj no visām viņu bēdām.
når de skriger, hører HERREN og frier dem af al deres Trængsel.
18 Tas Kungs ir tuvu tiem, kam satriektas sirdis, un palīdz tiem, kam sagrauzts prāts.
HERREN er nær hos dem, hvis Hjerte er knust, han frelser dem, hvis Ånd er brudt.
19 Taisnam ir daudz bēdu, bet no visām tām Tas Kungs to izpestī.
Den retfærdiges Lidelser er mange, men HERREN frier ham af dem alle;
20 Viņš pasargā visus viņa kaulus, ka neviens no tiem netiek salauzts.
han vogter alle hans Ledemod, ikke et eneste brydes.
21 Blēdība nokaus bezdievīgo, un kas taisno ienīst, tie būs noziedzīgi.
Ulykke bringer de gudløse Død, og bøde skal de, der hader retfærdige.
22 Tas Kungs izpestī Savu kalpu dvēseli, un visi, kas tic uz Viņu, nebūs noziedzīgi.
HERREN forløser sine Tjeneres Sjæl, og ingen, der lider på ham, skal bøde.