Psalmi 25

1 Dāvida dziesma. Mana dvēsele ilgojās, Kungs, pēc Tevis.

Ihe, ry Iehovà! ro añonjonako fiaiñe.

2 Mans Dievs, uz Tevi es cerēju, nepamet mani kaunā, lai mani ienaidnieki par mani nepriecājās.

O ry Andrianañahareko, ihe ro fiatoako, ko anga’o ho salaren-draho; ko apo’o ho giohe’ o rafelahikoo.

3 Jo neviens, kas uz Tevi gaida, nepaliek kaunā; tie top kaunā, kas velti dodas uz viltību.

Eka ndra ia ia mitamà azo tsy hiolitsolitse; fe hilolidolitse o mamañahy tsy aman-dengo’eo.

4 Kungs, dari man zināmus Tavus ceļus, māci man Tavas tekas.

Ampahafohino ahy o lala’oo, ry Iehovà, anaro ahy o oloñolo’oo.

5 Vadi mani Tavā patiesībā un māci mani, jo Tu esi mans Dievs un Pestītājs; cauru dienu es Tevi gaidu.

Iaolò ami’ty hatò’o, le anaro; Ihe Andrianañaharem- Pandrombahañe ahy; Ihe ro fitamàko lomoñandro.

6 Piemini, Kungs, Savu apžēlošanu un Savu žēlastību, kas no mūžības.

Tiahio ry Iehovà ty fiferenaiña’o naho ty hafatram-pikokokoa’o, ie fa toe haehae.

7 Nepiemini manas jaunības grēkus nedz manas pārkāpšanas, bet piemini mani pēc Tavas žēlastības, Tavas lēnības dēļ ak Kungs!

Ko tiahie’o o ­hakeom-paha-torakoo naho o fiolàkoo, fe tiahio ankalèn’arofo’o, ami’ty hatrentra’o, ry Iehovà,

8 Tas Kungs ir labs un taisns, tāpēc Viņš grēciniekiem māca to ceļu.

Soa naho vantañ’arofo t’Iehovà, izay ty anoroa’e o manan-tahiñeo i lalañey.

9 Pazemīgos Viņš vada taisnībā, un māca pazemīgiem Savu ceļu.

Iaoloa’e ami’ty hatò o mpirèkeo, vaho anare’e amo sata’eo ty tretram-po.

10 Tā Kunga ceļi visi ir žēlastība un patiesība tiem, kas tur Viņa derību un liecību.

Songa fiferenaiñañe naho figahiñañe o lala’ Iehovào, amo mpiambeñe i fañina’ey naho o taro’eo.

11 Tava vārda dēļ, ak Kungs! piedod manu noziegumu, jo tas ir liels.

Amy tahina’oy, ry Iehovà, apoho o hakeokoo, fa bey.

12 Kas ir tas, kas To Kungu bīstas? tam Viņš mācīs to ceļu, kas uzņemams.

Ia ty’ ndaty mañeveñe am’Iehovà? ho toroa’e ty lalan-tsoa ho joboñe’e.

13 Viņa dvēsele mitīs labumā, un viņa dzimums iemantos zemi.

Hiaiñ’añ’oleñañe ty fiai’e; handova i taney o tarira’eo

14 Tā Kunga noslēpums ir pie tiem, kas Viņu bīstas, un Viņa derība tiem dod saprašanu.

Avere’ Iehovà o mañeveñe ama’eo; le ampahafohine’e iareo i fañina’ey.

15 Manas acis vienmēr raugās uz To Kungu, jo Viņš izvilks manu kāju no tīkla.

Mitolike mb’am’ Iehovà nainai’e o masokoo, amy te Ie ro mañakats’ o tombokoo ami’ty harato.

16 Griezies pie manis un esi man žēlīgs, jo es esmu vientulis un bēdīgs.

Mitoliha amako le iferenaiño, fa mijorìñe naho misotry.

17 Mana sirds bailība ir varen liela, izved mani no manām bēdām.

Miebotse ty haemberan-troko, afaho amo hasosorakoo.

18 Uzlūko manas bēdas un manas mokas, un piedod visus manus grēkus.

Vazohò ty hasotriako naho ty falovoloiako; vaho apoho o hakeokoo.

19 Redzi, ka daudz ir manu ienaidnieku, un ka tie ar briesmīgu nīdēšanu mani ienīst.

Vazoho o rafelahikoo, te maro; heje’ iareo am-palai-mena iraho.

20 Pasargi manu dvēseli un izglāb mani, nepamet mani kaunā, jo es paļaujos uz Tevi.

Ambeno o fiaikoo, hahao, le ko ado’o ho salareñe, amy te Ihe ro fipalirako.

21 Sirds skaidrība un taisnība lai mani pasargā, jo es gaidu uz Tevi.

Hañaro ahy o havañonañeo naho o havantañañeo; fa mitamà Azo iraho.

22 Ak Dievs, izpestī Israēli no visām viņa bēdām.

Jebaño t’Israele, ry Andrianañahare amo haembera’e iabio