Psalmi 25
1 Dāvida dziesma. Mana dvēsele ilgojās, Kungs, pēc Tevis.
Af David. HERRE, jeg løfter min Sjæl til dig,
2 Mans Dievs, uz Tevi es cerēju, nepamet mani kaunā, lai mani ienaidnieki par mani nepriecājās.
min Gud, jeg stoler paa dig, lad mig ikke beskæmmes, lad ej mine Fjender fryde sig over mig.
3 Jo neviens, kas uz Tevi gaida, nepaliek kaunā; tie top kaunā, kas velti dodas uz viltību.
Nej, ingen som bier paa dig, skal beskæmmes; beskæmmes skal de, som er troløse uden Grund.
4 Kungs, dari man zināmus Tavus ceļus, māci man Tavas tekas.
Lad mig kende dine Veje, HERRE, lær mig dine Stier.
5 Vadi mani Tavā patiesībā un māci mani, jo Tu esi mans Dievs un Pestītājs; cauru dienu es Tevi gaidu.
Led mig paa din Sandheds Vej og lær mig, thi du er min Frelses Gud; jeg bier bestandig paa dig.
6 Piemini, Kungs, Savu apžēlošanu un Savu žēlastību, kas no mūžības.
HERRE, kom din Barmhjertighed i Hu og din Naade, den er jo fra Evighed af.
7 Nepiemini manas jaunības grēkus nedz manas pārkāpšanas, bet piemini mani pēc Tavas žēlastības, Tavas lēnības dēļ ak Kungs!
Mine Ungdomssynder og Overtrædelser komme du ikke i Hu, men efter din Miskundhed kom mig i Hu, for din Godheds Skyld, o HERRE!
8 Tas Kungs ir labs un taisns, tāpēc Viņš grēciniekiem māca to ceļu.
God og oprigtig er HERREN, derfor viser han Syndere Vejen.
9 Pazemīgos Viņš vada taisnībā, un māca pazemīgiem Savu ceļu.
Han vejleder ydmyge i det, som er ret, og lærer de ydmyge sin Vej.
10 Tā Kunga ceļi visi ir žēlastība un patiesība tiem, kas tur Viņa derību un liecību.
Alle HERRENS Stier er Miskundhed og Trofasthed for dem, der holder hans Pagt og hans Vidnesbyrd.
11 Tava vārda dēļ, ak Kungs! piedod manu noziegumu, jo tas ir liels.
For dit Navns Skyld, HERRE, tilgive du min Brøde, thi den er stor.
12 Kas ir tas, kas To Kungu bīstas? tam Viņš mācīs to ceļu, kas uzņemams.
Om nogen frygter HERREN, ham viser han den Vej, han skal vælge;
13 Viņa dvēsele mitīs labumā, un viņa dzimums iemantos zemi.
selv skal han leve i Lykke og hans Sæd faa Landet i Eje.
14 Tā Kunga noslēpums ir pie tiem, kas Viņu bīstas, un Viņa derība tiem dod saprašanu.
Fortroligt Samfund har HERREN med dem, der frygter ham, og han kundgør dem sin Pagt.
15 Manas acis vienmēr raugās uz To Kungu, jo Viņš izvilks manu kāju no tīkla.
Mit Øje er stadig vendt imod HERREN, thi han frier mine Fødder af Snaren.
16 Griezies pie manis un esi man žēlīgs, jo es esmu vientulis un bēdīgs.
Vend dig til mig og vær mig naadig, thi jeg er ene og arm.
17 Mana sirds bailība ir varen liela, izved mani no manām bēdām.
Let mit Hjertes Trængsler og før mig ud af min Nød.
18 Uzlūko manas bēdas un manas mokas, un piedod visus manus grēkus.
Se hen til min Nød og min Kvide og tilgiv alle mine Synder.
19 Redzi, ka daudz ir manu ienaidnieku, un ka tie ar briesmīgu nīdēšanu mani ienīst.
Se hen til mine Fjender, thi de er mange og hader mig med Had uden Grund.
20 Pasargi manu dvēseli un izglāb mani, nepamet mani kaunā, jo es paļaujos uz Tevi.
Vogt min Sjæl og frels mig, jeg lider paa dig, lad mig ikke beskæmmes.
21 Sirds skaidrība un taisnība lai mani pasargā, jo es gaidu uz Tevi.
Lad Uskyld og Retsind vogte mig, thi jeg bier paa dig, HERRE.
22 Ak Dievs, izpestī Israēli no visām viņa bēdām.
Forløs, o Gud, Israel af alle dets Trængsler!
