Psalmi 25
1 Dāvida dziesma. Mana dvēsele ilgojās, Kungs, pēc Tevis.
En Psalme af David. Til dig, Herre! opløfter jeg min Sjæl.
2 Mans Dievs, uz Tevi es cerēju, nepamet mani kaunā, lai mani ienaidnieki par mani nepriecājās.
Jeg forlader mig paa dig, min Gud! lad mig ikke beskæmmes, at mine Fjender ikke skulle fryde sig over mig.
3 Jo neviens, kas uz Tevi gaida, nepaliek kaunā; tie top kaunā, kas velti dodas uz viltību.
Ja, ingen, som bier efter dig, skal beskæmmes; beskæmmes skulle de, som handle troløst uden Aarsag.
4 Kungs, dari man zināmus Tavus ceļus, māci man Tavas tekas.
Herre! lad mig kende dine Veje, lær mig dine Stier.
5 Vadi mani Tavā patiesībā un māci mani, jo Tu esi mans Dievs un Pestītājs; cauru dienu es Tevi gaidu.
Gør, at jeg gaar frem i din Sandhed, og lær mig den; thi du er min Frelses Gud, jeg bier efter dig den ganske Dag.
6 Piemini, Kungs, Savu apžēlošanu un Savu žēlastību, kas no mūžības.
Herre! kom din Barmhjertighed og din Miskundhed i Hu; thi de have været fra Evighed.
7 Nepiemini manas jaunības grēkus nedz manas pārkāpšanas, bet piemini mani pēc Tavas žēlastības, Tavas lēnības dēļ ak Kungs!
Kom ikke mine Ungdoms Synder eller mine Overtrædelser i Hu; men kom du mig i Hu efter din Miskundhed for din Godheds Skyld, Herre!
8 Tas Kungs ir labs un taisns, tāpēc Viņš grēciniekiem māca to ceļu.
Herren er god og oprigtig, derfor underviser han Syndere om Vejen.
9 Pazemīgos Viņš vada taisnībā, un māca pazemīgiem Savu ceļu.
Han skal gøre, at de ydmygede komme til Ret, og han skal lære de ydmygede sin Vej.
10 Tā Kunga ceļi visi ir žēlastība un patiesība tiem, kas tur Viņa derību un liecību.
Alle Herrens Stier ere Miskundhed og Sandhed for dem, som bevare hans Pagt og hans Vidnesbyrd.
11 Tava vārda dēļ, ak Kungs! piedod manu noziegumu, jo tas ir liels.
For dit Navns Skyld, Herre, forlad mig dog min Misgerning; thi den er stor.
12 Kas ir tas, kas To Kungu bīstas? tam Viņš mācīs to ceļu, kas uzņemams.
Hvo er den Mand, som frygter Herren? han skal undervise ham om den Vej, som han skal udvælge.
13 Viņa dvēsele mitīs labumā, un viņa dzimums iemantos zemi.
Hans Sjæl skal bo i Lyksalighed, og hans Sæd skal arve Landet.
14 Tā Kunga noslēpums ir pie tiem, kas Viņu bīstas, un Viņa derība tiem dod saprašanu.
Herrens Omgang er med dem, som frygte ham, og hans Pagt er med dem, til at lade dem kende den.
15 Manas acis vienmēr raugās uz To Kungu, jo Viņš izvilks manu kāju no tīkla.
Mine Øjne ere stedse til Herren; thi han skal drage mine Fødder ud af Garnet.
16 Griezies pie manis un esi man žēlīgs, jo es esmu vientulis un bēdīgs.
Vend dit Ansigt til mig og vær mig naadig; thi jeg er enlig og elendig.
17 Mana sirds bailība ir varen liela, izved mani no manām bēdām.
Mit Hjertes Ængstelser have vidt udbredt sig; før mig ud af mine Trængsler!
18 Uzlūko manas bēdas un manas mokas, un piedod visus manus grēkus.
Se hen til min Elendighed og min Møje, og forlad mig alle mine Synder!
19 Redzi, ka daudz ir manu ienaidnieku, un ka tie ar briesmīgu nīdēšanu mani ienīst.
Se hen til mine Fjender, thi de ere mange; og de hade mig med uretfærdigt Had.
20 Pasargi manu dvēseli un izglāb mani, nepamet mani kaunā, jo es paļaujos uz Tevi.
Bevar min Sjæl og red mig, at jeg ikke beskæmmes, thi jeg tror paa dig.
21 Sirds skaidrība un taisnība lai mani pasargā, jo es gaidu uz Tevi.
Lad Retsindighed og Oprigtighed bevare mig; thi jeg bier efter dig.
22 Ak Dievs, izpestī Israēli no visām viņa bēdām.
Forløs, o Gud, Israel af al dets Nød!
