Psalmi 22
1 Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim pēc: „rīta blāzmas stirna“. Mans Dievs! Mans Dievs! Kāpēc Tu mani esi atstājis? Tu esi tālu no manas palīdzības, no manas kaukšanas vārdiem.
A I Kot, ai Kot da me komui likidmalie kin ia la? I likelikwir, a jauaj pa i me doo.
2 Mans Dievs, es saucu dienā, bet Tu man neatbildi, un nakti es arī klusu neciešu.
Ai Kot, nin ran i kin likwir, a kom jota kin japen, o ni pon I pil jota kin nenenla.
3 Bet Tu esi svēts, dzīvodams starp Israēla slavas dziesmām.
Ari jo, komui ta me jaraui, komui me kotikot pan kaul en kapin en Ijrael.
4 Uz Tevi mūsu tēvi cerējuši, tie ir cerējuši, un Tu tos esi izglābis.
Jam at akan liki komui, o ni ar liki, kom kotin jauaja irail er.
5 Uz Tevi tie saukuši un ir izpestīti, tie cerējuši uz Tevi un nav palikuši kaunā.
Irail likwir on komui, rap dorelar, re liki komui, rap jota namenokala.
6 Bet es esmu tārps un ne cilvēks, cilvēku apsmiekls un ļaužu nicināts.
A nai dueta kamatol amen, a kaidin ol amen, me aramaj akan kin lalaue o mamaleki.
7 Visi, kas mani redz, mani apmēda, atplēš lūpas un krata galvu sacīdami:
Karoj me kilan ia, kin lalaue, ia, jara pajan au arail o tuetual mon arail:
8 Viņš to Tam Kungam sūdzējis; lai Tas viņu izrauj un viņu izglābj, ja Tam pie viņa ir labs prāts.
A kin liki Ieowa, i en dorela i, o kamaioda i, pwe a kin kupura i.
9 Tomēr Tu tas esi, kas mani izvedis no mātes miesām; Tu man licis paļauties uz Tevi no mātes krūtīm.
Pwe komui kotin kaipwi ia jan nan kaped en in ai; komui ta, me i liki jan ni anjaun ai mi ni maramaran in ai.
10 Uz Tevi es esmu mests no mātes klēpja, no mātes miesām Tu esi mans Dievs.
Jan nan’ kaped en in ai i lokidokilan komui; komui ta ai Kot jan ni anjaun ai mi pon kopan in ai.
11 Neesi tālu no manis, jo bailība ir tuvu, jo palīga nav.
Kom der kotin doo jan ia, pwe anjaun kalokolok korendor, ap jolar jauaj pa i.
12 Lieli vērši mani apstājuši, trekni buļļi ap mani apmetušies.
Kau ol kalaimun kan kapil ia penaer, o kau ol en Pajan kele ia pena.
13 Tie atplēš savu rīkli pret mani kā lauva, plezdams un rūkdams.
Irail jara don ia dueta laien weriwer o laualo amen.
14 Es esmu izgāzts kā ūdens, visi mani kauli ir izlauzti, mana sirds ir manās miesās kā izkausēts vasks.
Nai wudokilar dueta pil, ai kokon akan karoj muei pajaner, o monion i pei pajaner nan kaped i dueta wi.
15 Mans spēks ir izkaltis kā poda gabals, un mana mēle līp pie mana zoda, un Tu mani nolieci nāves pīšļos,
Ai kelail nalanal lar dueta diper en dal eu, o lo i pajadan pan natanat ai, o komui kin wia kin ia me melar amen.
16 Jo suņi mani apstājuši, un ļaundarītāju bars ap mani ir apmeties, tie manas rokas un manas kājas ir izurbuši.
Pwe kidi kan kapil ia pena, o pwin aramaj jued eu kele ia pena, irail kapore pajan pa i o na i kat.
17 Es visus savus kaulus varu skaitīt, bet viņi skatās un lūko uz mani ar prieku.
I kak wadok kokon ai kan karoj; a irail kin kilekilan ap peren kida.
18 Tie dala manas drēbes savā starpā un met kauliņus par manu apģērbu.
Re kin nek pajan ai likau kan nan pun arail, o re doropweki ai likau pup.
19 Bet Tu, ak Kungs, neesi tālu, mans stiprums, steidzies man palīgā.
A komui Main ender doo jan ia! Ai kel madando o jauaja ia!
20 Izglāb manu dvēseli no zobena, manu vientuli no suņu varas.
Dorela maur i jan kodlaj, pwe me ta ieu, o jan nan kel en kidi!
21 Izpestī mani no lauvas rīkles un paklausi mani no vēršu ragiem.
Jauaja ia jan nan au en laien, o dore ia la jan oje en man laualo!
22 Es sludināšu Tavu vārdu saviem brāļiem, es Tevi slavēšu draudzes vidū.
I pan padaki on ri ai kan duen mar omui, o i pan kapina komui nan momodijou.
23 Slavējiet To Kungu, jūs, kas Viņu bīstaties, viss Jēkaba dzimums lai Viņu godā, un bīstaties, viss Israēla dzimums.
Kapina leowa komail me majak i, o kadaudok en Iakop en kalinanada i, o wan Ijrael karoj majak i.
24 Jo Viņš nav nicinājis nedz apsmējis bēdīga bēdas, nedz no tā apslēpis Savu vaigu, un kad tas Viņu piesauca, tad Viņš paklausīja.
Pwe a jota kotin mamaleki de juedeki me luet akan; o a jota kotin karirila jilan i jan irail; o ni a likwir on i, a kotin erekier.
25 No Tevis es dziedāšu tai lielā draudzē, es maksāšu savus solījumus to priekšā, kas Viņu bīstas.
I pan kapina komui nan momodijou kalaimun; i pan kapwaiada ai inau mon ir me lan i.
26 Tie bēdīgie ēdīs un būs paēduši, un kas To Kungu meklē, Viņu slavēs; jūsu sirds dzīvos mūžīgi.
Me luet akan en mana o medila, o me idok leowa, pan kapina i; nen omail pan me maureta kokolata.
27 Visi zemes gali to pieminēs un atgriezīsies pie Tā Kunga, un visas pagānu tautas klanīsies Viņa priekšā.
Ni imwin jap karoj re pan tamanda leowa, ap wuki on i, o di en men liki karoj pan kaudoki on i.
28 Jo Tam Kungam pieder tā valstība, un Viņš valda pār tām tautām.
Pwe wein leowa, o a kotin kaunda men liki kan.
29 Visi treknie virs zemes ēdīs un pielūgs, visi, kas pīšļos guļ, klanīsies Viņa priekšā, arī tie, kas nevarēja uzturēt savu dzīvību.
Me wi kan karoj nin jappa pan manamana o kelepuki; karoj, me pan wiala pwel o jota kak kolekol maur ar, pan poni i.
30 Viņam būs dzimums, kas Viņam kalpos, par To Kungu sludinās līdz radu radiem;
Kadaudok eu mia, me pan papa i, re pan padaki on jeri o jeri en jeri kan duen leowa.
31 Nāks un sludinās Viņa taisnību tiem ļaudīm, kas vēl dzims, ka Viņš to ir darījis.
Re pan pwarado o padaki on aramaj akan, me pan ipwidi mur duen a pun, o duen me a kotin wiadar.
