Psalmi 22
1 Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim pēc: „rīta blāzmas stirna“. Mans Dievs! Mans Dievs! Kāpēc Tu mani esi atstājis? Tu esi tālu no manas palīdzības, no manas kaukšanas vārdiem.
“For the leader of the music. To the tune of “The hind of the morning.” A psalm of David.” My God, my God! why hast thou forsaken me? Why so far from mine aid, and from the words of my cry?
2 Mans Dievs, es saucu dienā, bet Tu man neatbildi, un nakti es arī klusu neciešu.
O my God! I cry during the day, but thou hearest not; In the night also, but I have no rest.
3 Bet Tu esi svēts, dzīvodams starp Israēla slavas dziesmām.
And yet thou art holy, Dwelling amid the praises of Israel!
4 Uz Tevi mūsu tēvi cerējuši, tie ir cerējuši, un Tu tos esi izglābis.
Our fathers trusted in thee; They trusted, and thou didst save them.
5 Uz Tevi tie saukuši un ir izpestīti, tie cerējuši uz Tevi un nav palikuši kaunā.
They called upon thee, and were delivered; They trusted in thee, and were not put to shame.
6 Bet es esmu tārps un ne cilvēks, cilvēku apsmiekls un ļaužu nicināts.
But I am a worm, and not a man; The reproach of men, and the scorn of the people.
7 Visi, kas mani redz, mani apmēda, atplēš lūpas un krata galvu sacīdami:
All who see me scoff at me; They open wide the lips; they shake the head.
8 Viņš to Tam Kungam sūdzējis; lai Tas viņu izrauj un viņu izglābj, ja Tam pie viņa ir labs prāts.
“He trusted in the LORD, let him help him; Let him deliver him, since he delighted in him!”
9 Tomēr Tu tas esi, kas mani izvedis no mātes miesām; Tu man licis paļauties uz Tevi no mātes krūtīm.
Surely thou art he that didst bring me into the world; Thou didst make me lie secure upon my mother's breast!
10 Uz Tevi es esmu mests no mātes klēpja, no mātes miesām Tu esi mans Dievs.
Upon thee have I cast myself from my birth; Thou hast been my God from my earliest breath!
11 Neesi tālu no manis, jo bailība ir tuvu, jo palīga nav.
Oh, be not far from me, for trouble is near; For there is none to help!
12 Lieli vērši mani apstājuši, trekni buļļi ap mani apmetušies.
Many bulls surround me; Strong bulls of Bashan close me in on every side.
13 Tie atplēš savu rīkli pret mani kā lauva, plezdams un rūkdams.
They open their mouths wide against me, Like a ravening and roaring lion.
14 Es esmu izgāzts kā ūdens, visi mani kauli ir izlauzti, mana sirds ir manās miesās kā izkausēts vasks.
I am poured out like water, And all my bones are out of joint; My heart is become like wax; It melteth in my bosom.
15 Mans spēks ir izkaltis kā poda gabals, un mana mēle līp pie mana zoda, un Tu mani nolieci nāves pīšļos,
My strength is dried up like an earthen vessel, And my tongue cleaveth to my jaws; Thou hast brought me to the dust of death!
16 Jo suņi mani apstājuši, un ļaundarītāju bars ap mani ir apmeties, tie manas rokas un manas kājas ir izurbuši.
For dogs have surrounded me; Bands of evil-doers have encompassed me, —Like lions my hands and my feet.
17 Es visus savus kaulus varu skaitīt, bet viņi skatās un lūko uz mani ar prieku.
I can count all my bones; They gaze, and feast their eyes upon me.
18 Tie dala manas drēbes savā starpā un met kauliņus par manu apģērbu.
They divide my garments among them, And for my vesture they cast lots.
19 Bet Tu, ak Kungs, neesi tālu, mans stiprums, steidzies man palīgā.
But be not thou far from me, O LORD! O my strength! make haste to mine aid!
20 Izglāb manu dvēseli no zobena, manu vientuli no suņu varas.
Deliver my life from the sword; My blood from the power of the dog;
21 Izpestī mani no lauvas rīkles un paklausi mani no vēršu ragiem.
Save me from the lion's mouth; Shield me from the horns of the buffaloes!
22 Es sludināšu Tavu vārdu saviem brāļiem, es Tevi slavēšu draudzes vidū.
I will proclaim thy name to my brethren; In the midst of the congregation will I praise thee.
23 Slavējiet To Kungu, jūs, kas Viņu bīstaties, viss Jēkaba dzimums lai Viņu godā, un bīstaties, viss Israēla dzimums.
Praise him, ye worshippers of Jehovah! Extol him, all ye race of Jacob. And fear him, all ye race of Israel!
24 Jo Viņš nav nicinājis nedz apsmējis bēdīga bēdas, nedz no tā apslēpis Savu vaigu, un kad tas Viņu piesauca, tad Viņš paklausīja.
For he hath not despised nor abhorred the misery of the afflicted. Nor hath he hid his face from him; But when he cried unto him, he heard.
25 No Tevis es dziedāšu tai lielā draudzē, es maksāšu savus solījumus to priekšā, kas Viņu bīstas.
My praise shall be of thee in the great congregation; I will pay my vows before them that fear him!
26 Tie bēdīgie ēdīs un būs paēduši, un kas To Kungu meklē, Viņu slavēs; jūsu sirds dzīvos mūžīgi.
The afflicted shall eat, and be satisfied; They that seek the LORD shall praise him; Your hearts shall be glad for ever and ever!
27 Visi zemes gali to pieminēs un atgriezīsies pie Tā Kunga, un visas pagānu tautas klanīsies Viņa priekšā.
All the ends of the earth shall remember, and turn to Jehovah; All the families of the nations shall worship before thee!
28 Jo Tam Kungam pieder tā valstība, un Viņš valda pār tām tautām.
For the kingdom is Jehovah's; He is the governor of the nations.
29 Visi treknie virs zemes ēdīs un pielūgs, visi, kas pīšļos guļ, klanīsies Viņa priekšā, arī tie, kas nevarēja uzturēt savu dzīvību.
All the rich of the earth shall eat and worship; Before him shall they also bow, who are going down to the dust, Who cannot keep themselves alive.
30 Viņam būs dzimums, kas Viņam kalpos, par To Kungu sludinās līdz radu radiem;
The future generation shall serve him; The race which is to come shall hear of Jehovah.
31 Nāks un sludinās Viņa taisnību tiem ļaudīm, kas vēl dzims, ka Viņš to ir darījis.
They shall come, and declare his righteousness; His mighty deeds to the people that shall be born.
