< Psalmi 2 >

1 Kāpēc pagāni trako, un ļaudis domā uz nelietību?
¿POR qué se amotinan las gentes, y los pueblos piensan vanidad?
2 Ķēniņi virs zemes saceļas un valdnieki sadomājās kopā pret To Kungu un pret Viņa svaidīto.
Estarán los reyes de la tierra, y príncipes consultarán unidos contra Jehová, y contra su ungido, [diciendo]:
3 Sarausim viņu saites un atmetīsim viņu virves!
Rompamos sus coyundas, y echemos de nosotros sus cuerdas.
4 Bet kas debesīs valda, smejas, un Tas Kungs tos tur par nieku.
El que mora en los cielos se reirá; el Señor se burlará de ellos.
5 Tad Viņš runās uz tiem Savās dusmās, un ar Savu bardzību Viņš tos iztrūcinās.
Entonces hablará á ellos en su furor, y turbarálos con su ira.
6 Bet Es Savu ķēniņu esmu svaidījis pār Ciānu, Savu svēto kalnu.
Yo empero he puesto mi rey sobre Sión, monte de mi santidad.
7 Es sludināšu likumu: Tas Kungs uz mani sacījis: tu esi Mans Dēls, šodien Es tevi esmu dzemdinājis.
Yo publicaré el decreto: Jehová me ha dicho: Mi hijo eres tú; yo te engendré hoy.
8 Prasi Man, tad Es tev došu tautas par mantību, un pasaules galus par īpašumu.
Pídeme, y te daré por heredad las gentes, y por posesión tuya los términos de la tierra.
9 Tu tos satrieksi ar dzelzs rīksti, kā podnieka trauku tu tos sadauzīsi.
Quebrantarlos has con vara de hierro: como vaso de alfarero los desmenuzarás.
10 Nu tad, jūs ķēniņi, paliekat prātīgi, liekaties pamācīties, jūs soģi virs zemes.
Y ahora, reyes, entended: admitid corrección, jueces de la tierra.
11 Kalpojiet Tam Kungam ar bijāšanu un priecājaties ar drebēšanu.
Servid á Jehová con temor, y alegraos con temblor.
12 Skūpstāt To Dēlu, lai Viņš nedusmo un jūs bojā neejat uz ceļa, jo drīz Viņa dusmas iedegsies, bet svētīgi visi, kas pie Viņa tveras.
Besad al Hijo, porque no se enoje, y perezcáis en el camino, cuando se encendiere un poco su furor. Bienaventurados todos los que en él confían.

< Psalmi 2 >