< Psalmi 2 >
1 Kāpēc pagāni trako, un ļaudis domā uz nelietību?
Por qué se enfurecen las naciones, ¿y los pueblos traman una cosa vana?
2 Ķēniņi virs zemes saceļas un valdnieki sadomājās kopā pret To Kungu un pret Viņa svaidīto.
Los reyes de la tierra toman posición, y los gobernantes se aconsejan entre sí, contra Yahvé y contra su Ungido, diciendo,
3 Sarausim viņu saites un atmetīsim viņu virves!
“Rompamos sus vínculos, y arrojar sus cuerdas de nosotros”.
4 Bet kas debesīs valda, smejas, un Tas Kungs tos tur par nieku.
El que está sentado en los cielos se reirá. El Señor se burlará de ellos.
5 Tad Viņš runās uz tiem Savās dusmās, un ar Savu bardzību Viņš tos iztrūcinās.
Entonces les hablará en su ira, y aterrorizarlos en su ira:
6 Bet Es Savu ķēniņu esmu svaidījis pār Ciānu, Savu svēto kalnu.
“Pero he puesto a mi Rey en mi santo monte de Sión”.
7 Es sludināšu likumu: Tas Kungs uz mani sacījis: tu esi Mans Dēls, šodien Es tevi esmu dzemdinājis.
Voy a contar el decreto: Yahvé me dijo: “Tú eres mi hijo. Hoy me he convertido en tu padre.
8 Prasi Man, tad Es tev došu tautas par mantību, un pasaules galus par īpašumu.
Pídeme y te daré las naciones como herencia, los confines de la tierra para su posesión.
9 Tu tos satrieksi ar dzelzs rīksti, kā podnieka trauku tu tos sadauzīsi.
Los romperás con una vara de hierro. Los harás pedazos como una vasija de alfarero”.
10 Nu tad, jūs ķēniņi, paliekat prātīgi, liekaties pamācīties, jūs soģi virs zemes.
Ahora, pues, sed sabios, reyes. Instrúyanse, jueces de la tierra.
11 Kalpojiet Tam Kungam ar bijāšanu un priecājaties ar drebēšanu.
Sirve a Yahvé con temor, y se regocija con el temblor.
12 Skūpstāt To Dēlu, lai Viņš nedusmo un jūs bojā neejat uz ceļa, jo drīz Viņa dusmas iedegsies, bet svētīgi visi, kas pie Viņa tveras.
Dad un homenaje sincero al Hijo, no sea que se enfade y perezcáis en el camino, porque su ira pronto se encenderá. Dichosos los que se refugian en él.