Psalmi 2

1 Kāpēc pagāni trako, un ļaudis domā uz nelietību?

Zašto se bune narodi i plemena pomišljaju zaludne stvari?

2 Ķēniņi virs zemes saceļas un valdnieki sadomājās kopā pret To Kungu un pret Viņa svaidīto.

Ustaju carevi zemaljski, i knezovi se skupljaju na Gospoda i na pomazanika njegova.

3 Sarausim viņu saites un atmetīsim viņu virves!

“Raskinimo sveze njihove i zbacimo sa sebe jaram njihov.”

4 Bet kas debesīs valda, smejas, un Tas Kungs tos tur par nieku.

Onaj, što živi na nebesima, smije se, Gospod im se potsmijeva.

5 Tad Viņš runās uz tiem Savās dusmās, un ar Savu bardzību Viņš tos iztrūcinās.

Pa im govori u gnjevu svojem i jarošæu svojom zbunjuje ih:

6 Bet Es Savu ķēniņu esmu svaidījis pār Ciānu, Savu svēto kalnu.

“Ja sam pomazao cara svojega na Sionu, na svetoj gori svojoj.”

7 Es sludināšu likumu: Tas Kungs uz mani sacījis: tu esi Mans Dēls, šodien Es tevi esmu dzemdinājis.

Kazaæu naredbu Gospodnju; on reèe meni: “ti si sin moj, ja te sad rodih.

8 Prasi Man, tad Es tev došu tautas par mantību, un pasaules galus par īpašumu.

Išti u mene, i daæu ti narode u našljedstvo, i krajeve zemaljske tebi u državu.

9 Tu tos satrieksi ar dzelzs rīksti, kā podnieka trauku tu tos sadauzīsi.

Udariæeš ih gvozdenom palicom; razbiæeš ih kao lonèarski sud.”

10 Nu tad, jūs ķēniņi, paliekat prātīgi, liekaties pamācīties, jūs soģi virs zemes.

Sad, carevi, orazumite se; nauèite se sudije zemaljske!

11 Kalpojiet Tam Kungam ar bijāšanu un priecājaties ar drebēšanu.

Služite Gospodu sa strahom, i radujte se s trepetom.

12 Skūpstāt To Dēlu, lai Viņš nedusmo un jūs bojā neejat uz ceļa, jo drīz Viņa dusmas iedegsies, bet svētīgi visi, kas pie Viņa tveras.

Poštujte sina, da se ne razgnjevi, i vi ne izginete na putu svome; jer æe se gnjev njegov brzo razgorjeti. Blago svjema koji se u nj uzdaju!