Psalmi 2

1 Kāpēc pagāni trako, un ļaudis domā uz nelietību?

Porque se amotinam as gentes, e os povos imaginam a vaidade?

2 Ķēniņi virs zemes saceļas un valdnieki sadomājās kopā pret To Kungu un pret Viņa svaidīto.

Os reis da terra se levantam, e os principes consultam juntamente contra o Senhor e contra o seu ungido, dizendo:

3 Sarausim viņu saites un atmetīsim viņu virves!

Rompamos as suas ataduras, e sacudamos de nós as suas cordas.

4 Bet kas debesīs valda, smejas, un Tas Kungs tos tur par nieku.

Aquelle que habita nos céus se rirá: o Senhor zombará d'elles.

5 Tad Viņš runās uz tiem Savās dusmās, un ar Savu bardzību Viņš tos iztrūcinās.

Então lhes fallará na sua ira, e no seu furor os turbará.

6 Bet Es Savu ķēniņu esmu svaidījis pār Ciānu, Savu svēto kalnu.

Eu porém ungi o meu Rei sobre o meu sancto monte de Sião.

7 Es sludināšu likumu: Tas Kungs uz mani sacījis: tu esi Mans Dēls, šodien Es tevi esmu dzemdinājis.

Recitarei o decreto: o Senhor me disse: Tu és meu Filho, eu hoje te gerei.

8 Prasi Man, tad Es tev došu tautas par mantību, un pasaules galus par īpašumu.

Pede-me, e eu te darei as nações por herança, e os fins da terra por tua possessão.

9 Tu tos satrieksi ar dzelzs rīksti, kā podnieka trauku tu tos sadauzīsi.

Tu os esmigalharás com uma vara de ferro; tu os despedaçarás como a um vaso de oleiro.

10 Nu tad, jūs ķēniņi, paliekat prātīgi, liekaties pamācīties, jūs soģi virs zemes.

Agora pois, ó reis, sêde prudentes; deixae-vos instruir, juizes da terra.

11 Kalpojiet Tam Kungam ar bijāšanu un priecājaties ar drebēšanu.

Servi ao Senhor com temor, e alegrae-vos com tremor.

12 Skūpstāt To Dēlu, lai Viņš nedusmo un jūs bojā neejat uz ceļa, jo drīz Viņa dusmas iedegsies, bet svētīgi visi, kas pie Viņa tveras.

Beijae ao Filho, para que se não ire, e pereçaes no caminho, quando em breve se accender a sua ira: bemaventurados todos aquelles que n'elle confiam.