Psalmi 2

1 Kāpēc pagāni trako, un ļaudis domā uz nelietību?

Ino ty fidabasida’ o kilakila ondatio, naho ty fikililia’ ondatio raha tsy vente’e.

2 Ķēniņi virs zemes saceļas un valdnieki sadomājās kopā pret To Kungu un pret Viņa svaidīto.

Mijohañe o mpanjaka’ ty tane toio, naho mitrao-kinia o mpifeheo hiatreatre am’ Iehovà naho i Noriza’ey, manao ty hoe:

3 Sarausim viņu saites un atmetīsim viņu virves!

Antao handrafadrafatse o talirandra’ iareoo, le hahimpan-tika o rohi’ iareoo.

4 Bet kas debesīs valda, smejas, un Tas Kungs tos tur par nieku.

Miankahake i mpiambesatse an-dindiñey; mitsikìke iareo t’i Talè.

5 Tad Viņš runās uz tiem Savās dusmās, un ar Savu bardzību Viņš tos iztrūcinās.

Fa ho trevohe’e an-keloke, vaho hampinevenevere’e am-pifombo’e:

6 Bet Es Savu ķēniņu esmu svaidījis pār Ciānu, Savu svēto kalnu.

Toe izaho ty nañoriñe ty Mpanjakako e Tsiône ao amy vohiko miavakey.

7 Es sludināšu likumu: Tas Kungs uz mani sacījis: tu esi Mans Dēls, šodien Es tevi esmu dzemdinājis.

Sokireko ho lily: hoe t’Iehovà amako: Anako irehe, anindroany ty nampiareñako azo.

8 Prasi Man, tad Es tev došu tautas par mantību, un pasaules galus par īpašumu.

Mihalalia amako le hampandovaeko Azo o fifeheañeo, naho ho fanaña’o o olon-taneo.

9 Tu tos satrieksi ar dzelzs rīksti, kā podnieka trauku tu tos sadauzīsi.

Ho pozahe’o am-bodam-by; Hampijeñajeñahe’e hoe siniharam-panao valàñe-tane.

10 Nu tad, jūs ķēniņi, paliekat prātīgi, liekaties pamācīties, jūs soģi virs zemes.

Aa le mahihira ry mpanjakao; Mimetea oke ry mpizaka’ ty tane toio.

11 Kalpojiet Tam Kungam ar bijāšanu un priecājaties ar drebēšanu.

Toroño am-pañeveñañe t’Iehovà, vaho mirebeha am-pineveneverañe;

12 Skūpstāt To Dēlu, lai Viņš nedusmo un jūs bojā neejat uz ceļa, jo drīz Viņa dusmas iedegsies, bet svētīgi visi, kas pie Viņa tveras.

Ondroho i Anakey tsy mone hiviñera’e, vaho hihomak’ an-dalañe ey nahareo; fa mete hisolebatse aniany ty fifombo’e. Hene haha ze mitsolok’ ama’e.