Psalmi 2

1 Kāpēc pagāni trako, un ļaudis domā uz nelietību?

Quare fremuerunt Gentes, et populi meditati sunt inania? Astiterunt reges terrae, et principes convenerunt in unum adversus Dominum, et adversus Christum eius.

2 Ķēniņi virs zemes saceļas un valdnieki sadomājās kopā pret To Kungu un pret Viņa svaidīto.

Dirumpamus vincula eorum: et proiiciamus a nobis iugum ipsorum.

3 Sarausim viņu saites un atmetīsim viņu virves!

Qui habitat in caelis irridebit eos: et Dominus subsannabit eos.

4 Bet kas debesīs valda, smejas, un Tas Kungs tos tur par nieku.

Tunc loquetur ad eos in ira sua, et in furore suo conturbabit eos.

5 Tad Viņš runās uz tiem Savās dusmās, un ar Savu bardzību Viņš tos iztrūcinās.

Ego autem constitutus sum rex ab eo super Sion montem sanctum eius, praedicans praeceptum eius.

6 Bet Es Savu ķēniņu esmu svaidījis pār Ciānu, Savu svēto kalnu.

Dominus dixit ad me: Filius meus es tu, ego hodie genui te.

7 Es sludināšu likumu: Tas Kungs uz mani sacījis: tu esi Mans Dēls, šodien Es tevi esmu dzemdinājis.

Postula a me, et dabo tibi Gentes hereditatem tuam, et possessionem tuam terminos terrae.

8 Prasi Man, tad Es tev došu tautas par mantību, un pasaules galus par īpašumu.

Reges eos in virga ferrea, et tamquam vas figuli confringes eos.

9 Tu tos satrieksi ar dzelzs rīksti, kā podnieka trauku tu tos sadauzīsi.

Et nunc reges intelligite: erudimini qui iudicatis terram.

10 Nu tad, jūs ķēniņi, paliekat prātīgi, liekaties pamācīties, jūs soģi virs zemes.

Servite Domino in timore: et exultate ei cum tremore.

11 Kalpojiet Tam Kungam ar bijāšanu un priecājaties ar drebēšanu.

Apprehendite disciplinam nequando irascatur Dominus, et pereatis de via iusta.

12 Skūpstāt To Dēlu, lai Viņš nedusmo un jūs bojā neejat uz ceļa, jo drīz Viņa dusmas iedegsies, bet svētīgi visi, kas pie Viņa tveras.

Cum exarserit in brevi ira eius, beati omnes, qui confidunt in eo.