Psalmi 2
1 Kāpēc pagāni trako, un ļaudis domā uz nelietību?
Whi gnastiden with teeth hethene men; and puplis thouyten veyn thingis?
2 Ķēniņi virs zemes saceļas un valdnieki sadomājās kopā pret To Kungu un pret Viņa svaidīto.
The kyngis of erthe stoden togidere; and princes camen togidere ayens the Lord, and ayens his Crist?
3 Sarausim viņu saites un atmetīsim viņu virves!
Breke we the bondis of hem; and cast we awei the yok of hem fro vs.
4 Bet kas debesīs valda, smejas, un Tas Kungs tos tur par nieku.
He that dwellith in heuenes schal scorne hem; and the Lord schal bimowe hem.
5 Tad Viņš runās uz tiem Savās dusmās, un ar Savu bardzību Viņš tos iztrūcinās.
Thanne he schal speke to hem in his ire; and he schal disturble hem in his stronge veniaunce.
6 Bet Es Savu ķēniņu esmu svaidījis pār Ciānu, Savu svēto kalnu.
Forsothe Y am maad of hym a kyng on Syon, his hooli hil; prechynge his comaundement.
7 Es sludināšu likumu: Tas Kungs uz mani sacījis: tu esi Mans Dēls, šodien Es tevi esmu dzemdinājis.
The Lord seide to me, Thou art my sone; Y haue gendrid thee to dai.
8 Prasi Man, tad Es tev došu tautas par mantību, un pasaules galus par īpašumu.
Axe thou of me, and Y schal yyue to thee hethene men thin eritage; and thi possessioun the termes of erthe.
9 Tu tos satrieksi ar dzelzs rīksti, kā podnieka trauku tu tos sadauzīsi.
Thou schalt gouerne hem in an yrun yerde; and thou schalt breke hem as the vessel of a pottere.
10 Nu tad, jūs ķēniņi, paliekat prātīgi, liekaties pamācīties, jūs soģi virs zemes.
And now, ye kyngis, vndurstonde; ye that demen the erthe, be lerud.
11 Kalpojiet Tam Kungam ar bijāšanu un priecājaties ar drebēšanu.
Serue ye the Lord with drede; and make ye ful ioye to hym with tremblyng.
12 Skūpstāt To Dēlu, lai Viņš nedusmo un jūs bojā neejat uz ceļa, jo drīz Viņa dusmas iedegsies, bet svētīgi visi, kas pie Viņa tveras.
Take ye lore; lest the Lord be wrooth sumtyme, and lest ye perischen fro iust waie. Whanne his `ire brenneth out in schort tyme; blessed ben alle thei, that tristen in hym.
