Psalmi 2

1 Kāpēc pagāni trako, un ļaudis domā uz nelietību?

Hvorfor fnyser Hedninger, hvi pønser Folkefærd på hvad fåfængt er?

2 Ķēniņi virs zemes saceļas un valdnieki sadomājās kopā pret To Kungu un pret Viņa svaidīto.

Jordens Konger rejser sig, Fyrster samles til Råd mod HERREN og mod hans Salvede:

3 Sarausim viņu saites un atmetīsim viņu virves!

"Lad os sprænge deres Bånd og kaste Rebene af os!"

4 Bet kas debesīs valda, smejas, un Tas Kungs tos tur par nieku.

Han, som troner i Himlen, ler, Herren, han spotter dem.

5 Tad Viņš runās uz tiem Savās dusmās, un ar Savu bardzību Viņš tos iztrūcinās.

Så taler han til dem i Vrede, forfærder dem i sin Harme:

6 Bet Es Savu ķēniņu esmu svaidījis pār Ciānu, Savu svēto kalnu.

"Jeg har dog indsat min Konge på Zion, mit hellige Bjerg!"

7 Es sludināšu likumu: Tas Kungs uz mani sacījis: tu esi Mans Dēls, šodien Es tevi esmu dzemdinājis.

Jeg kundgør HERRENs Tilsagn. Han sagde til mig: "Du er min Søn, jeg har født dig i Dag!

8 Prasi Man, tad Es tev došu tautas par mantību, un pasaules galus par īpašumu.

Bed mig, og jeg giver dig Hedningefolk til Arv og den vide Jord i Eje;

9 Tu tos satrieksi ar dzelzs rīksti, kā podnieka trauku tu tos sadauzīsi.

med Jernspir skal du knuse dem og sønderslå dem som en Pottemagers Kar!"

10 Nu tad, jūs ķēniņi, paliekat prātīgi, liekaties pamācīties, jūs soģi virs zemes.

Og nu, I Konger, vær kloge, lad eder råde, I Jordens Dommere,

11 Kalpojiet Tam Kungam ar bijāšanu un priecājaties ar drebēšanu.

tjener HERREN i Frygt, fryd jer med Bæven!

12 Skūpstāt To Dēlu, lai Viņš nedusmo un jūs bojā neejat uz ceļa, jo drīz Viņa dusmas iedegsies, bet svētīgi visi, kas pie Viņa tveras.

Kysser Sønnen, at ikke han vredes og I forgår! Snart blusset hans Vrede op. Salig hver den, der lider på ham!