Psalmi 2

1 Kāpēc pagāni trako, un ļaudis domā uz nelietību?

Hvorfor fnyse Hedningerne, og grunde Folkene paa Forfængelighed?

2 Ķēniņi virs zemes saceļas un valdnieki sadomājās kopā pret To Kungu un pret Viņa svaidīto.

Jordens Konger rejse sig, og Fyrsterne raadslaa tilsammen imod Herren og imod hans salvede:

3 Sarausim viņu saites un atmetīsim viņu virves!

„Lader os sønderrive deres Baand og kaste deres Reb af os!‟

4 Bet kas debesīs valda, smejas, un Tas Kungs tos tur par nieku.

Han, som bor i Himlene, ler; Herren spotter dem.

5 Tad Viņš runās uz tiem Savās dusmās, un ar Savu bardzību Viņš tos iztrūcinās.

Da skal han tale til dem i sin Vrede og forfærde dem i sin Harme:

6 Bet Es Savu ķēniņu esmu svaidījis pār Ciānu, Savu svēto kalnu.

„Jeg har dog indsat min Konge over Zion, mit hellige Bjerg.‟

7 Es sludināšu likumu: Tas Kungs uz mani sacījis: tu esi Mans Dēls, šodien Es tevi esmu dzemdinājis.

Jeg vil fortælle om et beskikket Raad; Herren sagde til mig: Du er min Søn; jeg fødte dig i Dag.

8 Prasi Man, tad Es tev došu tautas par mantību, un pasaules galus par īpašumu.

Begær af mig, saa vil jeg give dig Hedningerne til din Arv og Jordens Grænser til din Ejendom.

9 Tu tos satrieksi ar dzelzs rīksti, kā podnieka trauku tu tos sadauzīsi.

Du skal sønderslaa dem med et Jernspir, ligesom Pottemagerkar skal du sønderbryde dem.

10 Nu tad, jūs ķēniņi, paliekat prātīgi, liekaties pamācīties, jūs soģi virs zemes.

Og nu, I Konger, handler klogelig! lader eder undervise, I Dommere paa Jorden!

11 Kalpojiet Tam Kungam ar bijāšanu un priecājaties ar drebēšanu.

Tjener Herren med Frygt og fryder eder med Bæven!

12 Skūpstāt To Dēlu, lai Viņš nedusmo un jūs bojā neejat uz ceļa, jo drīz Viņa dusmas iedegsies, bet svētīgi visi, kas pie Viņa tveras.

Kysser Sønnen, at han ikke bliver vred, og I skulle omkomme paa Vejen; thi om et lidet vil hans Vrede optændes; salige alle de, som forlade sig paa ham!