Psalmi 2

1 Kāpēc pagāni trako, un ļaudis domā uz nelietību?

Zašto se bune narodi, zašto puci ludosti snuju?

2 Ķēniņi virs zemes saceļas un valdnieki sadomājās kopā pret To Kungu un pret Viņa svaidīto.

Ustaju kraljevi zemaljski, knezovi se rotÄe protiv Jahve i Pomazanika njegova:

3 Sarausim viņu saites un atmetīsim viņu virves!

“Skršimo okove njihove i jaram njihov zbacimo!”

4 Bet kas debesīs valda, smejas, un Tas Kungs tos tur par nieku.

Smije se onaj što na nebu stoluje, Gospod im se podruguje.

5 Tad Viņš runās uz tiem Savās dusmās, un ar Savu bardzību Viņš tos iztrūcinās.

Tad im veli u svom gnjevu, žestinom ih on zbunjuje:

6 Bet Es Savu ķēniņu esmu svaidījis pār Ciānu, Savu svēto kalnu.

“TÓa ja kralja svog postavih nad Sionom, svojom svetom gorom.”

7 Es sludināšu likumu: Tas Kungs uz mani sacījis: tu esi Mans Dēls, šodien Es tevi esmu dzemdinājis.

Obznanjujem odluku Jahvinu: Gospodin mi reče: “Ti si sin moj, danas te rodih.

8 Prasi Man, tad Es tev došu tautas par mantību, un pasaules galus par īpašumu.

Zatraži samo, i dat ću ti puke u baštinu, i u posjed krajeve zemaljske.

9 Tu tos satrieksi ar dzelzs rīksti, kā podnieka trauku tu tos sadauzīsi.

Vladat ćeš njima palicom gvozdenÄom i razbit ih kao sud lončarski.”

10 Nu tad, jūs ķēniņi, paliekat prātīgi, liekaties pamācīties, jūs soģi virs zemes.

Opametite se sada, vi kraljevi, Urazumite se, suci zemaljski.

11 Kalpojiet Tam Kungam ar bijāšanu un priecājaties ar drebēšanu.

Služite Jahvi sa strahom, s trepetom se pokorite njemu,

12 Skūpstāt To Dēlu, lai Viņš nedusmo un jūs bojā neejat uz ceļa, jo drīz Viņa dusmas iedegsies, bet svētīgi visi, kas pie Viņa tveras.

da se ne razgnjevi te ne propadnete na putu, kad uskoro plane srdžba njegova. Blago svima koji se njemu utječu!