Psalmi 18
1 Dziedātāju vadonim, Dāvida, Tā Kunga kalpa, dziesma. Šīs dziesmas vārdus viņš runājis uz To Kungu, kad Tas Kungs viņu bija izglābis no visu ienaidnieku rokas un no Saula rokas; tad viņš sacīja: No sirds dziļuma es Tevi mīlēju, Kungs, mans stiprums.
Al maestro del coro. Di Davide, servo del Signore, che rivolse al Signore le parole di questo canto, quando il Signore lo liberò dal potere di tutti i suoi nemici, Ti amo, Signore, mia forza,
2 Tas Kungs ir mans akmens kalns, mana pils un mans glābējs, mans stiprais Dievs, mans patvērums, uz ko es paļaujos, manas priekšturamās bruņas un mans pestīšanas rags un mans augstais palīgs.
Signore, mia roccia, mia fortezza, mio liberatore; mio Dio, mia rupe, in cui trovo riparo; mio scudo e baluardo, mia potente salvezza.
3 Es piesaukšu To Kungu, kas teicams, tad es tapšu atpestīts no saviem ienaidniekiem.
Invoco il Signore, degno di lode, e sarò salvato dai miei nemici.
4 Nāves saites ap mani tinās, un Beliala(iznīcības) upes mani izbiedēja.
Mi circondavano flutti di morte, mi travolgevano torrenti impetuosi;
gia mi avvolgevano i lacci degli inferi, gia mi stringevano agguati mortali. (Sheol h7585)
6 Savās bēdās es piesaucu To Kungu un kliedzu uz savu Dievu, tad Viņš klausīja manu balsi no Sava nama, un mana brēkšana Viņa priekšā nāca Viņa ausīs.
Nel mio affanno invocai il Signore, nell'angoscia gridai al mio Dio: dal suo tempio ascoltò la mia voce, al suo orecchio pervenne il mio grido.
7 Zeme tapa kustināta un drebēja, un kalnu pamati trīcēja un kustējās, kad Viņš apskaitās.
La terra tremò e si scosse; vacillarono le fondamenta dei monti, si scossero perché egli era sdegnato.
8 Dūmi uzkāpa no Viņa nāsīm, un rijoša uguns no Viņa mutes, zibeņi no Viņa iedegās.
Dalle sue narici saliva fumo, dalla sua bocca un fuoco divorante; da lui sprizzavano carboni ardenti.
9 Viņš nolaida debesis un nokāpa, un tumsa bija apakš Viņa kājām.
Abbassò i cieli e discese, fosca caligine sotto i suoi piedi.
10 Un Viņš brauca uz ķeruba un skrēja, Viņš skrēja ātri uz vēja spārniem.
Cavalcava un cherubino e volava, si librava sulle ali del vento.
11 Viņš lika tumsību Sev par apsegu, Viņa dzīvoklis ap Viņu bija ūdeņu tumsība un biezi padebeši.
Si avvolgeva di tenebre come di velo, acque oscure e dense nubi lo coprivano.
12 No spožuma Viņa priekšā šķēlās Viņa padebeši ar krusu un degošiem zibeņiem.
Davanti al suo fulgore si dissipavano le nubi con grandine e carboni ardenti.
13 Tas Kungs lika pērkoniem rībēt no debesīm, un tas Visuaugstais pacēla Savu balsi, krusu un degošus zibeņus.
Il Signore tuonò dal cielo, l'Altissimo fece udire la sua voce: grandine e carboni ardenti.
14 Un Viņš meta Savas bultas un tos izklīdināja, un daudz zibeņus un tos iztrūcināja.
Scagliò saette e li disperse, fulminò con folgori e li sconfisse.
15 Un ūdeņu dziļumi rādījās un zemes pamati tapa atklāti no Tavas bāršanās, - ak Kungs, no Tavu nāšu dvašas pūšanas.
Allora apparve il fondo del mare, si scoprirono le fondamenta del mondo, per la tua minaccia, Signore, per lo spirare del tuo furore.
16 Viņš izstiepa roku no augstības un ņēma mani, Viņš mani izvilka no lieliem ūdeņiem.
Stese la mano dall'alto e mi prese, mi sollevò dalle grandi acque,
17 Viņš mani atpestīja no mana stiprā ienaidnieka un no maniem nīdētājiem, jo tie bija jo vareni ne kā es.
mi liberò da nemici potenti, da coloro che mi odiavano ed eran più forti di me.
18 Tie cēlās pret mani manā bēdu laikā; bet Tas Kungs bija mans patvērums.
Mi assalirono nel giorno di sventura, ma il Signore fu mio sostegno;
19 Un Viņš mani izveda klajumā, Viņš mani izrāva, jo Viņam bija labs prāts uz mani.
mi portò al largo, mi liberò perché mi vuol bene.
20 Tas Kungs man atmaksā pēc manas taisnības, pēc manu roku šķīstības Viņš man atdod.
Il Signore mi tratta secondo la mia giustizia, mi ripaga secondo l'innocenza delle mie mani;
21 Jo es esmu sargājis Tā Kunga ceļus, un neesmu atkāpies no sava Dieva.
perché ho custodito le vie del Signore, non ho abbandonato empiamente il mio Dio.
22 Jo visas Viņa tiesas ir manā priekšā, un Viņa likumus es nelieku nost no sevis.
I suoi giudizi mi stanno tutti davanti, non ho respinto da me la sua legge;
23 Bet es esmu bezvainīgs Viņa priekšā un sargos no grēkiem.
ma integro sono stato con lui e mi sono guardato dalla colpa.
24 Un Tas Kungs man atdos pēc manas taisnības, pēc manu roku šķīstības priekš Viņa acīm.
Il Signore mi rende secondo la mia giustizia, secondo l'innocenza delle mie mani davanti ai suoi occhi.
25 Pie tiem svētiem Tu rādies svēts un pie tiem sirdsskaidriem Tu rādies skaidrs.
Con l'uomo buono tu sei buono con l'uomo integro tu sei integro,
26 Pie tiem šķīstiem Tu rādies šķīsts, un pie tiem pārvērstiem (un pretdabiskiem) Tu pārvērties (un maldini).
con l'uomo puro tu sei puro, con il perverso tu sei astuto.
27 Jo bēdīgus ļaudis Tu atpestī un lepnas acis Tu pazemo.
Perché tu salvi il popolo degli umili, ma abbassi gli occhi dei superbi.
28 Jo Tu apgaismo manu spīdekli; Tas Kungs, mans Dievs, dara gaišu manu tumsību.
Tu, Signore, sei luce alla mia lampada; il mio Dio rischiara le mie tenebre.
29 Jo ar Tevi es varu sadauzīt kara spēku, un ar savu Dievu es varu lēkt pār mūriem.
Con te mi lancerò contro le schiere, con il mio Dio scavalcherò le mura.
30 Tā stiprā Dieva ceļš ir bezvainīgs, Tā Kunga valoda ir šķīsta, Viņš ir par priekšturamām bruņām visiem, kas uz Viņu paļaujas.
La via di Dio è diritta, la parola del Signore è provata al fuoco; egli è scudo per chi in lui si rifugia.
31 Jo kur ir kāds Dievs kā vien Tas Kungs? Un kur ir kāds patvērums kā vien mūsu Dievs?
Infatti, chi è Dio, se non il Signore? O chi è rupe, se non il nostro Dio?
32 Dievs, tas mani apjož ar spēku un dara manus ceļus bezvainīgus.
Il Dio che mi ha cinto di vigore e ha reso integro il mio cammino;
33 Viņš man kājas dara kā stirnām, un mani uzceļ manā augstā vietā.
mi ha dato agilità come di cerve, sulle alture mi ha fatto stare saldo;
34 Viņš manu roku māca karot, tā ka mans elkonis uzvelk vara stopus.
ha addestrato le mie mani alla battaglia, le mie braccia a tender l'arco di bronzo.
35 Un Tu man dod Savas pestīšanas priekšturamās bruņas, un Tava labā roka mani satur, un Tava laipnība mani paaugstina.
Tu mi hai dato il tuo scudo di salvezza, la tua destra mi ha sostenuto, la tua bontà mi ha fatto crescere.
36 Maniem soļiem Tu esi darījis platu ceļu apakš manis, ka mani krimšļi nav slīdējuši.
Hai spianato la via ai miei passi, i miei piedi non hanno vacillato.
37 Es dzīšos pakaļ saviem ienaidniekiem un tos panākšu, un negriezīšos atpakaļ, kamēr tos būšu izdeldējis.
Ho inseguito i miei nemici e li ho raggiunti, non sono tornato senza averli annientati.
38 Es tos sadauzīšu, ka tie nevarēs celties, tiem jākrīt apakš manām kājām.
Li ho colpiti e non si sono rialzati, sono caduti sotto i miei piedi.
39 Jo Tu mani apjozīsi ar spēku uz karu, Tu nospiedīsi apakš manis, kas pret mani ceļas.
Tu mi hai cinto di forza per la guerra, hai piegato sotto di me gli avversari.
40 Tu maniem ienaidniekiem liksi bēgt manā priekšā, un savus nīdētājus es iznīcināšu.
Dei nemici mi hai mostrato le spalle, hai disperso quanti mi odiavano.
41 Tie brēks, bet glābēja nav, uz To Kungu, bet Viņš tiem neatbild.
Hanno gridato e nessuno li ha salvati, al Signore, ma non ha risposto.
42 Es tos sagrūdīšu kā pīšļus vēja priekšā, un tos izārdīšu kā dubļus uz ielām.
Come polvere al vento li ho dispersi, calpestati come fango delle strade.
43 Tu mani izglābsi no ļaužu ķildām, Tu mani iecelsi tautām par galvu; ļaudis, ko es nepazinu, man kalpos.
Mi hai scampato dal popolo in rivolta, mi hai posto a capo delle nazioni. Un popolo che non conoscevo mi ha servito;
44 Tie man klausīs ar paklausīgām ausīm, svešnieku bērni manā priekšā mīlīgi rādīsies.
all'udirmi, subito mi obbedivano, stranieri cercavano il mio favore,
45 Svešinieku bērni nonīks un drebēdami izies no savām pilīm.
impallidivano uomini stranieri e uscivano tremanti dai loro nascondigli.
46 Tas Kungs ir dzīvs, un slavēts lai ir mans patvērums, un augsti slavēts lai ir Dievs, mans Pestītājs.
Viva il Signore e benedetta la mia rupe, sia esaltato il Dio della mia salvezza.
47 Tas stiprais Dievs, kas man dod atriebšanu, un tautas nomet apakš manis;
Dio, tu mi accordi la rivincita e sottometti i popoli al mio giogo,
48 Kas mani izrauj no maniem ienaidniekiem; Tu mani paaugstini pār tiem, kas pret mani ceļas, Tu mani izglāb no varas darītājiem.
mi scampi dai nemici furenti, dei miei avversari mi fai trionfare e mi liberi dall'uomo violento.
49 Tāpēc, ak Kungs, es Tevi gribu slavēt starp tautām un dziedāt Tavam vārdam,
Per questo, Signore, ti loderò tra i popoli e canterò inni di gioia al tuo nome.
50 Jo Tu glābi Savu ķēniņu ar lielu glābšanu, un parādi žēlastību Savam svaidītam, Dāvidam un viņa dzimumam mūžīgi.
Egli concede al suo re grandi vittorie, si mostra fedele al suo consacrato, a Davide e alla sua discendenza per sempre.
