< Psalmi 18 >

1 Dziedātāju vadonim, Dāvida, Tā Kunga kalpa, dziesma. Šīs dziesmas vārdus viņš runājis uz To Kungu, kad Tas Kungs viņu bija izglābis no visu ienaidnieku rokas un no Saula rokas; tad viņš sacīja: No sirds dziļuma es Tevi mīlēju, Kungs, mans stiprums.
Učitelju zbora. Od Jahvina sluge Davida koji Jahvi ispjeva ovu pjesmu u onaj dan kad ga Jahve oslobodi iz ruku neprijatelja Ljubim te, Jahve, kreposti moja!
2 Tas Kungs ir mans akmens kalns, mana pils un mans glābējs, mans stiprais Dievs, mans patvērums, uz ko es paļaujos, manas priekšturamās bruņas un mans pestīšanas rags un mans augstais palīgs.
Jahve, hridino moja, utvrdo moja spase moj; Bože moj, pećino moja kojoj se utječem, štite moj, snago spasenja moga, tvrđavo moja!
3 Es piesaukšu To Kungu, kas teicams, tad es tapšu atpestīts no saviem ienaidniekiem.
Zazvat ću Jahvu, hvale predostojna, i od dušmana bit ću izbavljen.
4 Nāves saites ap mani tinās, un Beliala(iznīcības) upes mani izbiedēja.
Valovi smrti okružiše mene, prestraviše me bujice pogubne.
5 Elles saites mani apņēma, un nāves valgi mani pārvarēja. (Sheol h7585)
Užad Podzemlja sputiše me, smrtonosne zamke padoše na me: (Sheol h7585)
6 Savās bēdās es piesaucu To Kungu un kliedzu uz savu Dievu, tad Viņš klausīja manu balsi no Sava nama, un mana brēkšana Viņa priekšā nāca Viņa ausīs.
u nevolji zazvah Jahvu i Bogu svome zavapih. Iz svog Hrama zov mi začu, i vapaj moj mu do ušiju doprije.
7 Zeme tapa kustināta un drebēja, un kalnu pamati trīcēja un kustējās, kad Viņš apskaitās.
I zemlja se potrese i uzdrhta, uzdrmaše se temelji gora, pokrenuše se, jer On gnjevom planu.
8 Dūmi uzkāpa no Viņa nāsīm, un rijoša uguns no Viņa mutes, zibeņi no Viņa iedegās.
Iz nosnica mu dim se diže, iz usta mu oganj liznu, ugljevlje živo od njega plamsa.
9 Viņš nolaida debesis un nokāpa, un tumsa bija apakš Viņa kājām.
On nagnu nebesa i siđe, pod nogama oblaci mu mračni.
10 Un Viņš brauca uz ķeruba un skrēja, Viņš skrēja ātri uz vēja spārniem.
Na keruba stade i poletje; na krilima vjetra zaplovi.
11 Viņš lika tumsību Sev par apsegu, Viņa dzīvoklis ap Viņu bija ūdeņu tumsība un biezi padebeši.
Ogrnu se mrakom kao koprenom, prekri se tamnim vodama i oblacima tmastim,
12 No spožuma Viņa priekšā šķēlās Viņa padebeši ar krusu un degošiem zibeņiem.
od blijeska pred licem njegovim užga se ugljevlje plameno.
13 Tas Kungs lika pērkoniem rībēt no debesīm, un tas Visuaugstais pacēla Savu balsi, krusu un degošus zibeņus.
Jahve s neba zagrmje, Svevišnjega glas se ori.
14 Un Viņš meta Savas bultas un tos izklīdināja, un daudz zibeņus un tos iztrūcināja.
Odape strijele i dušmane rasu, izbaci munje i na zemlju ih obori.
15 Un ūdeņu dziļumi rādījās un zemes pamati tapa atklāti no Tavas bāršanās, - ak Kungs, no Tavu nāšu dvašas pūšanas.
Morska se dna pokazaše, i temelji svijeta postaše goli od strašne prijetnje Jahvine, od olujna daha gnjeva njegova.
16 Viņš izstiepa roku no augstības un ņēma mani, Viņš mani izvilka no lieliem ūdeņiem.
On pruži s neba ruku i mene prihvati, iz silnih voda on me izbavi.
17 Viņš mani atpestīja no mana stiprā ienaidnieka un no maniem nīdētājiem, jo tie bija jo vareni ne kā es.
Od protivnika moćnog mene oslobodi, od dušmana mojih jačih od mene.
18 Tie cēlās pret mani manā bēdu laikā; bet Tas Kungs bija mans patvērums.
Navališe na me u dan zlosretni, ali me Jahve zaštiti,
19 Un Viņš mani izveda klajumā, Viņš mani izrāva, jo Viņam bija labs prāts uz mani.
na polje prostrano izvede me, spasi me jer sam mu mio.
20 Tas Kungs man atmaksā pēc manas taisnības, pēc manu roku šķīstības Viņš man atdod.
Po pravednosti mojoj Jahve mi uzvrati, po čistoći ruku mojih on me nagradi,
21 Jo es esmu sargājis Tā Kunga ceļus, un neesmu atkāpies no sava Dieva.
jer čuvah putove Jahvine, od Boga se svoga ne udaljih.
22 Jo visas Viņa tiesas ir manā priekšā, un Viņa likumus es nelieku nost no sevis.
Odredbe njegove sve su mi pred očima, zapovijedi njegove nisam odbacio,
23 Bet es esmu bezvainīgs Viņa priekšā un sargos no grēkiem.
do srži odan njemu sam bio, čuvam se grijeha svakoga.
24 Un Tas Kungs man atdos pēc manas taisnības, pēc manu roku šķīstības priekš Viņa acīm.
Jahve mi po pravdi mojoj vrati, čistoću ruku mojih vidje.
25 Pie tiem svētiem Tu rādies svēts un pie tiem sirdsskaidriem Tu rādies skaidrs.
S prijateljem ti si prijatelj, poštenu poštenjem uzvraćaš.
26 Pie tiem šķīstiem Tu rādies šķīsts, un pie tiem pārvērstiem (un pretdabiskiem) Tu pārvērties (un maldini).
S čovjekom čistim ti si čist, a lukavca izigravaš,
27 Jo bēdīgus ļaudis Tu atpestī un lepnas acis Tu pazemo.
jer narodu poniženu spasenje donosiš, a ponižavaš oči ohole.
28 Jo Tu apgaismo manu spīdekli; Tas Kungs, mans Dievs, dara gaišu manu tumsību.
Jahve, ti moju svjetiljku užižeš, Bože, tminu moju obasjavaš:
29 Jo ar Tevi es varu sadauzīt kara spēku, un ar savu Dievu es varu lēkt pār mūriem.
s tobom udaram na čete dušmanske, s Bogom svojim preskačem zidine.
30 Tā stiprā Dieva ceļš ir bezvainīgs, Tā Kunga valoda ir šķīsta, Viņš ir par priekšturamām bruņām visiem, kas uz Viņu paļaujas.
Savršeni su puti Gospodnji, i riječ je Božja ognjem kušana. On, samo on, štit je svima koji se k njemu utječu.
31 Jo kur ir kāds Dievs kā vien Tas Kungs? Un kur ir kāds patvērums kā vien mūsu Dievs?
Jer tko je Bog osim Jahve? Tko li je hridina osim Boga našega?
32 Dievs, tas mani apjož ar spēku un dara manus ceļus bezvainīgus.
Taj Bog me snagom opasuje, stere mi put besprijekoran,
33 Viņš man kājas dara kā stirnām, un mani uzceļ manā augstā vietā.
noge mi dade brze k'o u košute i postavi me na visine čvrste,
34 Viņš manu roku māca karot, tā ka mans elkonis uzvelk vara stopus.
ruke mi za borbu uvježba i mišice da luk mjedeni napinju.
35 Un Tu man dod Savas pestīšanas priekšturamās bruņas, un Tava labā roka mani satur, un Tava laipnība mani paaugstina.
Daješ mi štit svoj koji spasava, tvoja me desnica drži, tvoja me brižljivost uzvisi.
36 Maniem soļiem Tu esi darījis platu ceļu apakš manis, ka mani krimšļi nav slīdējuši.
Pouzdanje daješ mom koraku, i noge mi više ne posrću.
37 Es dzīšos pakaļ saviem ienaidniekiem un tos panākšu, un negriezīšos atpakaļ, kamēr tos būšu izdeldējis.
Pognah svoje dušmane i dostigoh, i ne vratih se dok ih ne uništih.
38 Es tos sadauzīšu, ka tie nevarēs celties, tiem jākrīt apakš manām kājām.
Obaram ih, ne mogu se dići, padaju, pod nogama mi leže.
39 Jo Tu mani apjozīsi ar spēku uz karu, Tu nospiedīsi apakš manis, kas pret mani ceļas.
Ti me opasa snagom za borbu, a protivnike moje meni podloži.
40 Tu maniem ienaidniekiem liksi bēgt manā priekšā, un savus nīdētājus es iznīcināšu.
Ti dušmane moje u bijeg natjera, i rasprših one koji su me mrzili.
41 Tie brēks, bet glābēja nav, uz To Kungu, bet Viņš tiem neatbild.
Vapiju u pomoć - nikog da pomogne; vapiju Jahvi - ne odaziva se.
42 Es tos sagrūdīšu kā pīšļus vēja priekšā, un tos izārdīšu kā dubļus uz ielām.
Smrvih ih kao prah na vjetru, zgazih ih k'o blato na putu.
43 Tu mani izglābsi no ļaužu ķildām, Tu mani iecelsi tautām par galvu; ļaudis, ko es nepazinu, man kalpos.
Ti me izbavi od bune u mom narodu, postavi me glavarom pogana, puk koji ne poznavah služi mi.
44 Tie man klausīs ar paklausīgām ausīm, svešnieku bērni manā priekšā mīlīgi rādīsies.
Svaki moj šapat pokorno on sluša, sinovi tuđinci meni laskaju;
45 Svešinieku bērni nonīks un drebēdami izies no savām pilīm.
sinovi tuđinski gube srčanost, izlaze dršćuć' iz svojih utvrda.
46 Tas Kungs ir dzīvs, un slavēts lai ir mans patvērums, un augsti slavēts lai ir Dievs, mans Pestītājs.
Živio Jahve! Blagoslovljena hridina moja! Neka se uzvisi Bog, spasenje moje!
47 Tas stiprais Dievs, kas man dod atriebšanu, un tautas nomet apakš manis;
Bog koji mi daje osvetu i narode meni pokorava.
48 Kas mani izrauj no maniem ienaidniekiem; Tu mani paaugstini pār tiem, kas pret mani ceļas, Tu mani izglāb no varas darītājiem.
Od dušmana me mojih izbavljaš i nad protivnike me moje izdižeš, ti mene od čovjeka silnika spasavaš.
49 Tāpēc, ak Kungs, es Tevi gribu slavēt starp tautām un dziedāt Tavam vārdam,
Zato te slavim, Jahve, među pucima i psalam pjevam tvome Imenu:
50 Jo Tu glābi Savu ķēniņu ar lielu glābšanu, un parādi žēlastību Savam svaidītam, Dāvidam un viņa dzimumam mūžīgi.
umnožio si pobjede kralju svojemu, pomazaniku svome milost si iskazao, Davidu i potomstvu njegovu navijeke.

< Psalmi 18 >