Psalmi 17
1 Dāvida lūgšana. Kungs, ņem vērā taisnību, klausies uz manu brēkšanu, griez savas ausis uz manu lūgšanu, kas nenāk no viltīgām lūpām.
MAIN kom kotin ereki me pun o kotin mani ai likwir o kotin kupura ai kapakap, me jota kin kowei jan nan kil en au likam eu.
2 No tava vaiga lai nāk mana tiesa; tavas acis skatās uz to, kas ir taisnība.
Ai pun en pwili jan re omui, o kom kotin majan don me pun.
3 Tu pārbaudi manu sirdi, Tu piemeklē to naktīs, Tu mani esi kausējis un nekā neatradis; es esmu apņēmies, ka manai mutei nebūs pārkāpt.
Kom kotin kajaui monion I ni pon, o komui kotin jojon ia, ap jota me kom kotin diar. I inaukidi, me i jota pan japun ni ai lokaia.
4 Pie cilvēku darbiem es sargos caur Tavas mutes vārdu no pārkāpēja pēdām.
I kin rukila pan majan en jilan omui jan mon tiak en aramaj o al en men kamela.
5 Uzturi manu gājienu uz Taviem ceļiem, ka mani soļi nešaubās.
Ni ai alialu wei i jota muei jan nan lip en aluwilu omui, ai kakawei jota katia jan.
6 Es Tevi piesaucu, jo Tu mani paklausi, ak Dievs! Griez' Savu ausi pie manis, klausi manu valodu.
I likwiri on komui, Main. Kot, kom kotin mani ia, o kapaike don ia karon omui, o kotin ereki ai kapakap.
7 Parādi brīnišķi Savu žēlastību, Tu, kas glābi no pretiniekiem tos, kas tvērās pie Tavas labās rokas.
Kom kotin kajaleda omui kalanan kapuriamui, pwe pali maun omui jauaj pan ir, me kin liki komui, on ir me palian ir.
8 Pasargi mani kā acs raugu acī, apslēp mani savu spārnu pavēnī
Jinjila ia dueta por en maj eu, o kotin pera kin ia mot en lim omui,
9 No bezdievīgo vaiga, kas mani posta, no maniem nikniem ienaidniekiem, kas ap mani apmetās.
Mon me japun kan, me men kawe ia la, mon ai imwintiti, me kin kapil ia pena.
10 Savu cieto sirdi tie aizslēguši, ar savu muti tie runā lepni.
Re kin kapiridi monion arail; o jan nan au arail re kin lokaia aklapalap.
11 Tie nu ir visapkārt ap mums mūsu ceļos, ar savām acīm tie glūn, mūs gāzt pie zemes.
Waja je kin kola ia, re kin kapil kit pena, maj arail kin majamajan, pwen kaje kit di on nan pwel.
12 Viņa ģīmis ir kā lauva, kas tīko saplosīt, un kā jauns lauva, kas sēž paslēpies.
Dueta laien amen, me inon ion mana, o dueta laien pul amen, me wonon nan waja rir.
13 Celies, Kungs, steidzies viņam pretī, nogāz viņu, izglāb ar Savu zobenu manu dvēseli no bezdievīgā,
Main, kom kotida, kaloedi o kanamonokla i; dorela maur i jan me japun kan ki omui kodlaj,
14 No tiem ļaudīm ar Savu roku, ak Kungs! no šās pasaules ļaudīm, kam sava tiesa ir šai dzīvībā, kam vēderu Tu pildi ar Savu mantu, kam dēlu papilnam, un kas savu mantu atstāj saviem bērniem.
Jan ren aramaj akan ki lim omui, Main Ieowa, jan ren aramaj en jappa wet, me pwaij arail ni maur et; kom kotin kadire kila kaped arail omui dipijo kan, me nairail jeri ol me toto, o nairail akan me pan jojoki luan arail kapwa.
15 Bet es skatīšu Tavu vaigu iekš taisnības, uzmodies mielošos no Tava ģīmja.
A i pan ariri jilan omui ni ai pun, o i pan medikila mom omui ni ai pan pirida.
