Psalmi 17

1 Dāvida lūgšana. Kungs, ņem vērā taisnību, klausies uz manu brēkšanu, griez savas ausis uz manu lūgšanu, kas nenāk no viltīgām lūpām.

JUNGOG, O Jeova, y taotao tunas: atituye y casaojo; guefecungog y tinaetaejo, na ti jumajanao gui labios dinagüe.

2 No tava vaiga lai nāk mana tiesa; tavas acis skatās uz to, kas ir taisnība.

Polo y menamo nae ya ujuyong y sentensiajo: lie ni y atadogmo y tininas.

3 Tu pārbaudi manu sirdi, Tu piemeklē to naktīs, Tu mani esi kausējis un nekā neatradis; es esmu apņēmies, ka manai mutei nebūs pārkāpt.

Jago guinin chumague y corasonjo; guinin unbisitayo gui puenge; guinin unchagueyo ya taya sinedamo: y jinasoco na ti manisagüe y pachotto.

4 Pie cilvēku darbiem es sargos caur Tavas mutes vārdu no pārkāpēja pēdām.

Para y finatinas y taotao, pot y finijo ni guinin y labiosmo, jumantiene yo gui san juyong y chalan ni y manyuyulang.

5 Uzturi manu gājienu uz Taviem ceļiem, ka mani soļi nešaubās.

Y pinecatto guiniut gui chalanmo, ya y adengjo ti susulong.

6 Es Tevi piesaucu, jo Tu mani paklausi, ak Dievs! Griez' Savu ausi pie manis, klausi manu valodu.

Jagasja juagang jao, sa jago unope yo, O Yuus: naegueng guiya guajo y talangamo, ya jungog y sinanganjo.

7 Parādi brīnišķi Savu žēlastību, Tu, kas glābi no pretiniekiem tos, kas tvērās pie Tavas labās rokas.

Fanue ni y minaasemo ni namanman, jago na unnalibre y umangoco sija guiya jago, guinin y ayosija ni mangajulo contra y agapa na canaemo.

8 Pasargi mani kā acs raugu acī, apslēp mani savu spārnu pavēnī

Adaje yo, taegüije y atilong y niñon mata, naatog yo gui papa y anineng papamo,

9 No bezdievīgo vaiga, kas mani posta, no maniem nikniem ienaidniekiem, kas ap mani apmetās.

Y menan y manaelaye ni y jumojoño yo: y gostaelaye y enimigujo ni majijujute yo.

10 Savu cieto sirdi tie aizslēguši, ar savu muti tie runā lepni.

Manmaafuyot ni y linedoñija: ya y pachotñija cumuecuentos sobetbio.

11 Tie nu ir visapkārt ap mums mūsu ceļos, ar savām acīm tie glūn, mūs gāzt pie zemes.

Y pinecatmame nae maoriyayejam pago: japolo y atadogñija para ujayutejam gui tano.

12 Viņa ģīmis ir kā lauva, kas tīko saplosīt, un kā jauns lauva, kas sēž paslēpies.

Taegüije y león ni y gosmalago ni y naña: ya y león diquique ni y gaegue gui saga na umaalog.

13 Celies, Kungs, steidzies viņam pretī, nogāz viņu, izglāb ar Savu zobenu manu dvēseli no bezdievīgā,

Cajulo, O Jeova, polo jao gui menaña, yute papa: libre y antijo gui manaelaye nu y espadamo.

14 No tiem ļaudīm ar Savu roku, ak Kungs! no šās pasaules ļaudīm, kam sava tiesa ir šai dzīvībā, kam vēderu Tu pildi ar Savu mantu, kam dēlu papilnam, un kas savu mantu atstāj saviem bērniem.

Gui taotao sija nu y canaemo, O Jeova, gui taotao ni y iyon tano, ayo na güinajaña gaegue gui estisija na jaane: ayo y tiyanña unabula nu y tesorumo: sija manjaspog y famaguon, ya polo y sebla y güinaja gui mandiquique na patgonñija.

15 Bet es skatīšu Tavu vaigu iekš taisnības, uzmodies mielošos no Tava ģīmja.

Guajo, yan y tininas julie y matamo: najong yo anae magmata yo gui pinarejumo.