< Psalmi 16 >
1 Dāvida sirds dziesma. Pasargi mani, ak Dievs! jo es paļaujos uz Tevi.
En sång av David. Bevara mig, Gud, ty jag tager min tillflykt till dig.
2 Es saku uz To Kungu: Tu esi Tas Kungs, bez Tevis man labuma nav.
Jag säger till HERREN: »Du är ju Herren; för mig finnes intet gott utom dig;
3 Pie tiem svētiem, kas virs zemes, un tiem godīgiem ir viss mans labais prāts.
de heliga som finnas i landet, de äro de härliga till vilka jag har allt mitt behag.»
4 Tiem, kas pieņem citu dievu, būs lielas sāpes; es neupurēšu viņu asiņu dzeramos upurus, un neņemšu savā mutē viņu vārdu.
Men de som taga sig en annan gud, de hava stora vedermödor; jag vill icke offra deras drickoffer av blod eller taga deras namn på mina läppar.
5 Tas Kungs ir mana tiesa un mana daļa, Tu glabā manu mantas tiesu.
HERREN är min beskärda del och bägare; du är den som uppehåller min arvedel.
6 Man daļa tikusi jaukā vietā, tiešām, man ir nākusi skaista manta.
En lott har tillfallit mig i det ljuvliga, ja, ett arv som behagar mig väl.
7 Es slavēšu To Kungu, kas man dod padomu, pat naktī mana sirds mani pamāca.
Jag vill lova HERREN, ty han giver mig råd; ännu om natten manar mig mitt innersta.
8 Es turu To Kungu bez mitēšanās savā priekšā, jo Viņš man ir pa labai rokai, - es nešaubīšos.
Jag har haft HERREN för mina ögon alltid; ja, han är på min högra sida, jag skall icke vackla.
9 Tādēļ mana sirds priecājās, un mans gods līksmojās, un pat mana miesa dzīvos droši.
Fördenskull gläder sig mitt hjärta, och min ära fröjdar sig; jämväl min kropp får bo i trygghet.
10 Jo Tu manu dvēseli nepametīsi kapā, Savam Svētam Tu neliksi redzēt satrūdēšanu. (Sheol )
Ty du skall icke lämna min själ åt dödsriket, du skall icke låta din fromme få se graven. (Sheol )
11 Tu man dari zināmu dzīvības ceļu, priekš Tava vaiga ir līksmošanās pilnība, un prieks un jaukums pie Tavas labās rokas mūžīgi.
Du skall kungöra mig livets väg; inför ditt ansikte är glädje till fyllest, ljuvlighet i din högra hand evinnerligen.