Psalmi 147

1 Teiciet To Kungu, jo ir labi, mūsu Dievu slavēt; šī teikšana ir mīlīga un pieklājās.

Whakamoemititia a Ihowa; he pai hoki te himene ki to tatou Atua: ahuareka rawa, ataahua tonu te whakamoemiti.

2 Tas Kungs uztaisa Jeruzālemi, Viņš sapulcina Israēla ļaudis, kas bija izdzīti.

Ko Ihowa hei hanga i Hiruharama: mana hoki nga whati o Iharaira e kohikohi.

3 Viņš dziedina tos, kam satriektas sirdis, un remdē viņu sāpes.

Ko ia hei rongoa i te hunga ngakau maru: mana e takai o ratou wahi mamae.

4 Viņš skaita zvaigžņu pulku, Viņš sauc tās visas pa vārdam.

E taua ana e ia nga whetu, te maha: e huaina ana hoki e ia o ratou ingoa katoa.

5 Mūsu Kungs ir liels un varens spēkā, Viņa gudrība ir neizmērojama.

He nui to tatou Ariki, he nui hoki tona kaha: e kore e taea tona matauranga te whakaaro.

6 Tas Kungs paceļ bēdīgos un pazemo bezdievīgos līdz zemei.

Ko Ihowa te kaitautoko mo te hunga mahaki: ka turakina e ia te hunga kino ki te whenua.

7 Pateiciet Tam Kungam ar slavas dziesmām, teiciet mūsu Dievu ar koklēm!

Waiata, whakawhetai ki a Ihowa: himene i runga i te hapa ki to tatou Atua:

8 Viņš debesi apklāj ar mākoņiem, Viņš lietu dod zemei, Viņš liek zālei augt uz kalniem;

Ko ia nei te kaiuwhi i te rangi ki nga kapua, te kaihanga i te ua mo te whenua: e whakatupu ana ia i te tarutaru ki runga ki nga maunga.

9 Viņš lopiem dod barību, jauniem kraukļiem, kad tie sauc.

E homai ana e ia he kai ma te kirehe: ma nga pi raweni hoki ina tangi.

10 Viņam nav labs prāts pie zirga stipruma, Viņam nepatīk vīra lieli.

E kore ia e ahuareka ki te kaha o te hoiho: e kore ia e manako ki nga waewae o te tangata.

11 Tam Kungam patīk tie, kas Viņu bīstas, kas gaida uz Viņa žēlastību.

E manako ana a Ihowa ki te hunga e wehi ana i a ia, ki te hunga e tumanako ana ki tona aroha.

12 Teici To Kungu, Jeruzāleme, slavē savu Dievu, Ciāna.

Whakamoemititia a Ihowa, e Hiruharama: whakamoemititia tou Atua, e Hiona.

13 Jo Viņš stiprina tavu vārtu aizšaujamos, Viņš svētī tavus bērnus tur iekšā.

Nana nei hoki i whakakaha nga tutaki o ou tatau: manaakitia ana e ia au tamariki i roto i a koe.

14 Viņš dod mieru tavām robežām, Viņš tevi paēdina ar briedušiem kviešiem.

Nana ano i mau ai te rongo i roto i ou rohe: nana koe i makona ai i te witi pai rawa.

15 Viņš sūta Savas apsolīšanas virs zemes, Viņa vārds tek(izplatās) ar steigšanos.

E tukua ana e ia tana kupu ki te whenua: tere rawa te rere o tana kupu.

16 Viņš dod sniegu kā vilnu, Viņš kaisa salnu kā pelnus.

E homai ana e ia te hukarere ano he huruhuru hipi: e whakatitaritaria ana te haupapa ano he pungarehu.

17 Viņš met Savu krusu kā kumosus. Kas var pastāvēt priekš Viņa aukstuma?

Maka mai ana e ia tana hauhunga ano he maramara: ko wai e tu i mua i tana matao?

18 Viņš sūta Savu vārdu, un kūst, Viņš liek savam vējam pūst, tad ūdeņi notek.

E tukua ana e ia tana kupu, a whakarewaina ana aua mea: ka meinga tana hau kia pupuhi, rere ana nga wai.

19 Viņš Jēkabam dara zināmu Savu vārdu, Israēlim Savus likumus un tiesas,

E whakakitea ana e ia tana kupu ki a Hakopa; ana tikanga, me ana whakaritenga ki a Iharaira.

20 Tā Viņš nedara nevienai citai tautai; Viņa tiesas tās nepazīst. Alleluja!

Kahore i pera tana hanga ki tetahi iwi; kihai ano ana whakaritenga i mohiotia e ratou. whakamoemititia a Ihowa.