Psalmi 147
1 Teiciet To Kungu, jo ir labi, mūsu Dievu slavēt; šī teikšana ir mīlīga un pieklājās.
alleluia Aggei et Zacchariae laudate Dominum quoniam bonum psalmus Deo nostro sit iucunda decoraque; laudatio
2 Tas Kungs uztaisa Jeruzālemi, Viņš sapulcina Israēla ļaudis, kas bija izdzīti.
aedificans Hierusalem Dominus dispersiones Israhel congregabit
3 Viņš dziedina tos, kam satriektas sirdis, un remdē viņu sāpes.
qui sanat contritos corde et alligat contritiones illorum
4 Viņš skaita zvaigžņu pulku, Viņš sauc tās visas pa vārdam.
qui numerat multitudinem stellarum et omnibus eis nomina vocans
5 Mūsu Kungs ir liels un varens spēkā, Viņa gudrība ir neizmērojama.
magnus Dominus noster et magna virtus eius et sapientiae eius non est numerus
6 Tas Kungs paceļ bēdīgos un pazemo bezdievīgos līdz zemei.
suscipiens mansuetos Dominus humilians autem peccatores usque ad terram
7 Pateiciet Tam Kungam ar slavas dziesmām, teiciet mūsu Dievu ar koklēm!
praecinite Domino in confessione psallite Deo nostro in cithara
8 Viņš debesi apklāj ar mākoņiem, Viņš lietu dod zemei, Viņš liek zālei augt uz kalniem;
qui operit caelum nubibus et parat terrae pluviam qui producit in montibus faenum et herbam servituti hominum
9 Viņš lopiem dod barību, jauniem kraukļiem, kad tie sauc.
et dat iumentis escam ipsorum et pullis corvorum invocantibus eum
10 Viņam nav labs prāts pie zirga stipruma, Viņam nepatīk vīra lieli.
non in fortitudine equi voluntatem habebit nec in tibiis viri beneplacitum erit ei
11 Tam Kungam patīk tie, kas Viņu bīstas, kas gaida uz Viņa žēlastību.
beneplacitum est Domino super timentes eum et in eis qui sperant super misericordia eius
12 Teici To Kungu, Jeruzāleme, slavē savu Dievu, Ciāna.
alleluia lauda Hierusalem Dominum lauda Deum tuum Sion
13 Jo Viņš stiprina tavu vārtu aizšaujamos, Viņš svētī tavus bērnus tur iekšā.
quoniam confortavit seras portarum tuarum benedixit filiis tuis in te
14 Viņš dod mieru tavām robežām, Viņš tevi paēdina ar briedušiem kviešiem.
qui posuit fines tuos pacem et adipe frumenti satiat te
15 Viņš sūta Savas apsolīšanas virs zemes, Viņa vārds tek(izplatās) ar steigšanos.
qui emittit eloquium suum terrae velociter currit sermo eius
16 Viņš dod sniegu kā vilnu, Viņš kaisa salnu kā pelnus.
qui dat nivem sicut lanam nebulam sicut cinerem spargit
17 Viņš met Savu krusu kā kumosus. Kas var pastāvēt priekš Viņa aukstuma?
mittit cristallum suum sicut buccellas ante faciem frigoris eius quis sustinebit
18 Viņš sūta Savu vārdu, un kūst, Viņš liek savam vējam pūst, tad ūdeņi notek.
emittet verbum suum et liquefaciet ea flabit spiritus eius et fluent aquae
19 Viņš Jēkabam dara zināmu Savu vārdu, Israēlim Savus likumus un tiesas,
qui adnuntiat verbum suum Iacob iustitias et iudicia sua Israhel
20 Tā Viņš nedara nevienai citai tautai; Viņa tiesas tās nepazīst. Alleluja!
non fecit taliter omni nationi et iudicia sua non manifestavit eis
