Psalmi 147
1 Teiciet To Kungu, jo ir labi, mūsu Dievu slavēt; šī teikšana ir mīlīga un pieklājās.
Lodate il Signore: è bello cantare al nostro Dio, dolce è lodarlo come a lui conviene. Alleluia.
2 Tas Kungs uztaisa Jeruzālemi, Viņš sapulcina Israēla ļaudis, kas bija izdzīti.
Il Signore ricostruisce Gerusalemme, raduna i dispersi d'Israele.
3 Viņš dziedina tos, kam satriektas sirdis, un remdē viņu sāpes.
Risana i cuori affranti e fascia le loro ferite;
4 Viņš skaita zvaigžņu pulku, Viņš sauc tās visas pa vārdam.
egli conta il numero delle stelle e chiama ciascuna per nome.
5 Mūsu Kungs ir liels un varens spēkā, Viņa gudrība ir neizmērojama.
Grande è il Signore, onnipotente, la sua sapienza non ha confini.
6 Tas Kungs paceļ bēdīgos un pazemo bezdievīgos līdz zemei.
Il Signore sostiene gli umili ma abbassa fino a terra gli empi.
7 Pateiciet Tam Kungam ar slavas dziesmām, teiciet mūsu Dievu ar koklēm!
Cantate al Signore un canto di grazie, intonate sulla cetra inni al nostro Dio.
8 Viņš debesi apklāj ar mākoņiem, Viņš lietu dod zemei, Viņš liek zālei augt uz kalniem;
Egli copre il cielo di nubi, prepara la pioggia per la terra, fa germogliare l'erba sui monti.
9 Viņš lopiem dod barību, jauniem kraukļiem, kad tie sauc.
Provvede il cibo al bestiame, ai piccoli del corvo che gridano a lui.
10 Viņam nav labs prāts pie zirga stipruma, Viņam nepatīk vīra lieli.
Non fa conto del vigore del cavallo, non apprezza l'agile corsa dell'uomo.
11 Tam Kungam patīk tie, kas Viņu bīstas, kas gaida uz Viņa žēlastību.
Il Signore si compiace di chi lo teme, di chi spera nella sua grazia.
12 Teici To Kungu, Jeruzāleme, slavē savu Dievu, Ciāna.
Glorifica il Signore, Gerusalemme, loda il tuo Dio, Sion. Alleluia.
13 Jo Viņš stiprina tavu vārtu aizšaujamos, Viņš svētī tavus bērnus tur iekšā.
Perché ha rinforzato le sbarre delle tue porte, in mezzo a te ha benedetto i tuoi figli.
14 Viņš dod mieru tavām robežām, Viņš tevi paēdina ar briedušiem kviešiem.
Egli ha messo pace nei tuoi confini e ti sazia con fior di frumento.
15 Viņš sūta Savas apsolīšanas virs zemes, Viņa vārds tek(izplatās) ar steigšanos.
Manda sulla terra la sua parola, il suo messaggio corre veloce.
16 Viņš dod sniegu kā vilnu, Viņš kaisa salnu kā pelnus.
Fa scendere la neve come lana, come polvere sparge la brina.
17 Viņš met Savu krusu kā kumosus. Kas var pastāvēt priekš Viņa aukstuma?
Getta come briciole la grandine, di fronte al suo gelo chi resiste?
18 Viņš sūta Savu vārdu, un kūst, Viņš liek savam vējam pūst, tad ūdeņi notek.
Manda una sua parola ed ecco si scioglie, fa soffiare il vento e scorrono le acque.
19 Viņš Jēkabam dara zināmu Savu vārdu, Israēlim Savus likumus un tiesas,
Annunzia a Giacobbe la sua parola, le sue leggi e i suoi decreti a Israele.
20 Tā Viņš nedara nevienai citai tautai; Viņa tiesas tās nepazīst. Alleluja!
Così non ha fatto con nessun altro popolo, non ha manifestato ad altri i suoi precetti. Alleluia.
