Psalmi 147
1 Teiciet To Kungu, jo ir labi, mūsu Dievu slavēt; šī teikšana ir mīlīga un pieklājās.
Lobet Jah! / Denn köstlich ist's, unsern Gott zu preisen; / Ja, lieblich ist's, es ziemt sich Lobgesang.
2 Tas Kungs uztaisa Jeruzālemi, Viņš sapulcina Israēla ļaudis, kas bija izdzīti.
Jahwe bauet Jerusalem, / Die Vertriebnen Israels sammelt er wieder.
3 Viņš dziedina tos, kam satriektas sirdis, un remdē viņu sāpes.
Er heilt die zerbrochnen Herzen, / Und ihre Wunden verbindet er.
4 Viņš skaita zvaigžņu pulku, Viņš sauc tās visas pa vārdam.
Er bestimmt den Sternen ihre Zahl, / Sie alle ruft er bei Namen.
5 Mūsu Kungs ir liels un varens spēkā, Viņa gudrība ir neizmērojama.
Groß ist unser Herr und reich an Kraft, / Seine Einsicht ist unermeßlich.
6 Tas Kungs paceļ bēdīgos un pazemo bezdievīgos līdz zemei.
Den Duldern hilft Jahwe auf, / Aber Frevler erniedrigt er tief zu Boden.
7 Pateiciet Tam Kungam ar slavas dziesmām, teiciet mūsu Dievu ar koklēm!
Stimmt für Jahwe ein Danklied an, / Spielt unserm Gott auf der Zither!
8 Viņš debesi apklāj ar mākoņiem, Viņš lietu dod zemei, Viņš liek zālei augt uz kalniem;
Er bedeckt den Himmel mit Wolken, / Er spendet Regen der Erde, / Läßt Gras auf den Bergen sprossen.
9 Viņš lopiem dod barību, jauniem kraukļiem, kad tie sauc.
Er gibt dem Vieh sein Futter, / Den jungen Raben, wenn sie schrein.
10 Viņam nav labs prāts pie zirga stipruma, Viņam nepatīk vīra lieli.
Nicht an des Rosses Stärke hat er Gefallen, / Er hat nicht Lust an des Mannes Beinen.
11 Tam Kungam patīk tie, kas Viņu bīstas, kas gaida uz Viņa žēlastību.
Lust hat Jahwe an seinen Frommen, / Die da harren auf seine Huld.
12 Teici To Kungu, Jeruzāleme, slavē savu Dievu, Ciāna.
Preise, Jerusalem, Jahwe, / Lobe, Zion, deinen Gott!
13 Jo Viņš stiprina tavu vārtu aizšaujamos, Viņš svētī tavus bērnus tur iekšā.
Denn er hat deiner Tore Riegel gestärkt, / Hat deine Kinder gesegnet in dir.
14 Viņš dod mieru tavām robežām, Viņš tevi paēdina ar briedušiem kviešiem.
Er hat deinem Lande Frieden geschenkt, / Dich mit dem besten Weizen gesättigt.
15 Viņš sūta Savas apsolīšanas virs zemes, Viņa vārds tek(izplatās) ar steigšanos.
Er sendet sein Machtwort nieder zur Erde, / Eilend läuft sein Gebot.
16 Viņš dod sniegu kā vilnu, Viņš kaisa salnu kā pelnus.
Er gibt Schnee wie Wolle, / Streut Reif wie Asche aus.
17 Viņš met Savu krusu kā kumosus. Kas var pastāvēt priekš Viņa aukstuma?
Er wirft seinen Hagel herab in Stücken: / Wer hält vor seiner Kälte stand?
18 Viņš sūta Savu vārdu, un kūst, Viņš liek savam vējam pūst, tad ūdeņi notek.
Sendet er aber sein Wort, so zerschmelzt er sie. / Er läßt seinen Tauwind wehn, so rinnen Gewässer.
19 Viņš Jēkabam dara zināmu Savu vārdu, Israēlim Savus likumus un tiesas,
Er hat für Jakob sein Wort verkündet, / Seine Satzungen und Rechte für Israel.
20 Tā Viņš nedara nevienai citai tautai; Viņa tiesas tās nepazīst. Alleluja!
So hat er sonst keinem Volke getan; / Drum kennen sie auch seine Rechte nicht. / Lobt Jah!
