Psalmi 147
1 Teiciet To Kungu, jo ir labi, mūsu Dievu slavēt; šī teikšana ir mīlīga un pieklājās.
Alleluya. Herie ye the Lord, for the salm is good; heriyng be myrie, and fair to oure God.
2 Tas Kungs uztaisa Jeruzālemi, Viņš sapulcina Israēla ļaudis, kas bija izdzīti.
The Lord schal bilde Jerusalem; and schal gadere togidere the scateryngis of Israel.
3 Viņš dziedina tos, kam satriektas sirdis, un remdē viņu sāpes.
Which Lord makith hool men contrit in herte; and byndith togidere the sorewes of hem.
4 Viņš skaita zvaigžņu pulku, Viņš sauc tās visas pa vārdam.
Which noumbrith the multitude of sterris; and clepith names to alle tho.
5 Mūsu Kungs ir liels un varens spēkā, Viņa gudrība ir neizmērojama.
Oure Lord is greet, and his vertu is greet; and of his wisdom is no noumbre.
6 Tas Kungs paceļ bēdīgos un pazemo bezdievīgos līdz zemei.
The Lord takith vp mylde men; forsothe he makith low synneris `til to the erthe.
7 Pateiciet Tam Kungam ar slavas dziesmām, teiciet mūsu Dievu ar koklēm!
Bifore synge ye to the Lord in knoulechyng; seye ye salm to oure God in an harpe.
8 Viņš debesi apklāj ar mākoņiem, Viņš lietu dod zemei, Viņš liek zālei augt uz kalniem;
Which hilith heuene with cloudis; and makith redi reyn to the erthe. Which bryngith forth hei in hillis; and eerbe to the seruice of men.
9 Viņš lopiem dod barību, jauniem kraukļiem, kad tie sauc.
Which yyueth mete to her werk beestis; and to the briddys of crowis clepinge hym.
10 Viņam nav labs prāts pie zirga stipruma, Viņam nepatīk vīra lieli.
He schal not haue wille in the strengthe of an hors; nether it schal be wel plesaunt to hym in the leggis of a man.
11 Tam Kungam patīk tie, kas Viņu bīstas, kas gaida uz Viņa žēlastību.
It is wel plesaunt to the Lord on men that dreden hym; and in hem that hopen on his mercy.
12 Teici To Kungu, Jeruzāleme, slavē savu Dievu, Ciāna.
Jerusalem, herie thou the Lord; Syon, herie thou thi God.
13 Jo Viņš stiprina tavu vārtu aizšaujamos, Viņš svētī tavus bērnus tur iekšā.
For he hath coumfortid the lockis of thi yatis; he hath blessid thi sones in thee.
14 Viņš dod mieru tavām robežām, Viņš tevi paēdina ar briedušiem kviešiem.
Which hath set thi coostis pees; and fillith thee with the fatnesse of wheete.
15 Viņš sūta Savas apsolīšanas virs zemes, Viņa vārds tek(izplatās) ar steigšanos.
Which sendith out his speche to the erthe; his word renneth swiftli.
16 Viņš dod sniegu kā vilnu, Viņš kaisa salnu kā pelnus.
Which yyueth snow as wolle; spredith abrood a cloude as aische.
17 Viņš met Savu krusu kā kumosus. Kas var pastāvēt priekš Viņa aukstuma?
He sendith his cristal as mussels; who schal suffre bifore the face of his cooldnesse?
18 Viņš sūta Savu vārdu, un kūst, Viņš liek savam vējam pūst, tad ūdeņi notek.
He schal sende out his word, and schal melte tho; his spirit schal blowe, and watris schulen flowe.
19 Viņš Jēkabam dara zināmu Savu vārdu, Israēlim Savus likumus un tiesas,
Which tellith his word to Jacob; and hise riytfulnessis and domes to Israel.
20 Tā Viņš nedara nevienai citai tautai; Viņa tiesas tās nepazīst. Alleluja!
He dide not so to ech nacioun; and he schewide not hise domes to hem.
