Psalmi 147
1 Teiciet To Kungu, jo ir labi, mūsu Dievu slavēt; šī teikšana ir mīlīga un pieklājās.
Hallelujah; for it is good to sing praises unto our God; for it is comely; [him] becometh praise.
2 Tas Kungs uztaisa Jeruzālemi, Viņš sapulcina Israēla ļaudis, kas bija izdzīti.
The Lord buildeth up Jerusalem: the outcasts of Israel will he gather together;
3 Viņš dziedina tos, kam satriektas sirdis, un remdē viņu sāpes.
He that healeth the broken-hearted, and bindeth up their hurts;
4 Viņš skaita zvaigžņu pulku, Viņš sauc tās visas pa vārdam.
Who counteth the number of the stars; who calleth them all by [their] names.
5 Mūsu Kungs ir liels un varens spēkā, Viņa gudrība ir neizmērojama.
Great is our Lord, and abundant in power: his understanding is immeasurable.
6 Tas Kungs paceļ bēdīgos un pazemo bezdievīgos līdz zemei.
The Lord helpeth up the meek: he bringeth down the wicked to the ground.
7 Pateiciet Tam Kungam ar slavas dziesmām, teiciet mūsu Dievu ar koklēm!
Lift up a song unto the Lord with thanksgiving; sing praises unto our God with the harp;
8 Viņš debesi apklāj ar mākoņiem, Viņš lietu dod zemei, Viņš liek zālei augt uz kalniem;
Who covereth the heaven with clouds, who prepareth rain for the earth, who causeth grass to grow upon the mountains;
9 Viņš lopiem dod barību, jauniem kraukļiem, kad tie sauc.
Who giveth to the beast its food, to the young ravens which cry.
10 Viņam nav labs prāts pie zirga stipruma, Viņam nepatīk vīra lieli.
Not in the strength of the horse hath he delight: nor in the [swiftness of the] legs of man taketh he pleasure.
11 Tam Kungam patīk tie, kas Viņu bīstas, kas gaida uz Viņa žēlastību.
The Lord taketh pleasure in those that fear him, that wait for his kindness.
12 Teici To Kungu, Jeruzāleme, slavē savu Dievu, Ciāna.
Glorify, O Jerusalem, the Lord: praise thy God, O Zion.
13 Jo Viņš stiprina tavu vārtu aizšaujamos, Viņš svētī tavus bērnus tur iekšā.
For he hath strengthened the bars of thy gates; he hath blessed thy children in the midst of thee;
14 Viņš dod mieru tavām robežām, Viņš tevi paēdina ar briedušiem kviešiem.
He who bestoweth peace in thy borders, who satisfieth thee with the best of wheat;
15 Viņš sūta Savas apsolīšanas virs zemes, Viņa vārds tek(izplatās) ar steigšanos.
He who sendeth forth his decree unto the earth: how swiftly speedeth his word along!
16 Viņš dod sniegu kā vilnu, Viņš kaisa salnu kā pelnus.
He who dispenseth snow like wool; who streweth about the hoarfrost like ashes;
17 Viņš met Savu krusu kā kumosus. Kas var pastāvēt priekš Viņa aukstuma?
He who casteth down his ice like pieces: before his cold who can stand?
18 Viņš sūta Savu vārdu, un kūst, Viņš liek savam vējam pūst, tad ūdeņi notek.
He sendeth out his word, and melteth them: he causeth his wind to blow, and waters run along.
19 Viņš Jēkabam dara zināmu Savu vārdu, Israēlim Savus likumus un tiesas,
He declareth his word unto Jacob, his statutes and his ordinances unto Israel.
20 Tā Viņš nedara nevienai citai tautai; Viņa tiesas tās nepazīst. Alleluja!
He hath not done so unto any nation: and [his] ordinances— these they know not. Hallelujah.
