Psalmi 147
1 Teiciet To Kungu, jo ir labi, mūsu Dievu slavēt; šī teikšana ir mīlīga un pieklājās.
Aleluja! Hvalite Jahvu jer je dobar, pjevajte Bogu našem jer je sladak; svake hvale on je dostojan!
2 Tas Kungs uztaisa Jeruzālemi, Viņš sapulcina Israēla ļaudis, kas bija izdzīti.
Jahve gradi Jeruzalem, sabire raspršene Izraelce.
3 Viņš dziedina tos, kam satriektas sirdis, un remdē viņu sāpes.
On liječi one koji su srca skršena i povija rane njihove.
4 Viņš skaita zvaigžņu pulku, Viņš sauc tās visas pa vārdam.
On određuje broj zvijezda, svaku njezinim imenom naziva.
5 Mūsu Kungs ir liels un varens spēkā, Viņa gudrība ir neizmērojama.
Velik je naš Gospodin i svesilan, nema mjere mudrosti njegovoj.
6 Tas Kungs paceļ bēdīgos un pazemo bezdievīgos līdz zemei.
Jahve pridiže ponizne, zlotvore do zemlje snizuje.
7 Pateiciet Tam Kungam ar slavas dziesmām, teiciet mūsu Dievu ar koklēm!
Pjevajte Jahvi pjesmu zahvalnu, svirajte na citari Bogu našem!
8 Viņš debesi apklāj ar mākoņiem, Viņš lietu dod zemei, Viņš liek zālei augt uz kalniem;
Oblacima on prekriva nebesa i zemlji kišu sprema; daje da po bregovima raste trava i bilje na službu čovjeku.
9 Viņš lopiem dod barību, jauniem kraukļiem, kad tie sauc.
On stoci hranu daje i mladim gavranima kada grakću.
10 Viņam nav labs prāts pie zirga stipruma, Viņam nepatīk vīra lieli.
Za konjsku snagu on ne mari nit' mu se mile bedra čovječja.
11 Tam Kungam patīk tie, kas Viņu bīstas, kas gaida uz Viņa žēlastību.
Mili su Jahvi oni koji se njega boje, koji se uzdaju u dobrotu njegovu.
12 Teici To Kungu, Jeruzāleme, slavē savu Dievu, Ciāna.
Slavi Jahvu, Jeruzaleme, hvali Boga svoga, Sione!
13 Jo Viņš stiprina tavu vārtu aizšaujamos, Viņš svētī tavus bērnus tur iekšā.
On učvrsti zasune vrata tvojih, blagoslovi u tebi tvoje sinove.
14 Viņš dod mieru tavām robežām, Viņš tevi paēdina ar briedušiem kviešiem.
On dade mir granicama tvojim, pšenicom te hrani najboljom.
15 Viņš sūta Savas apsolīšanas virs zemes, Viņa vārds tek(izplatās) ar steigšanos.
Besjedu svoju šalje na zemlju, brzo trči riječ njegova.
16 Viņš dod sniegu kā vilnu, Viņš kaisa salnu kā pelnus.
Kao vunu snijeg razbacuje, prosipa mraz poput pepela.
17 Viņš met Savu krusu kā kumosus. Kas var pastāvēt priekš Viņa aukstuma?
On sipa grÓad kao zalogaje, voda mrzne od njegove studeni.
18 Viņš sūta Savu vārdu, un kūst, Viņš liek savam vējam pūst, tad ūdeņi notek.
Riječ svoju pošalje i vode se tope; dunu vjetrom i vode otječu.
19 Viņš Jēkabam dara zināmu Savu vārdu, Israēlim Savus likumus un tiesas,
Riječ svoju on objavi Jakovu, odluke svoje i zakone Izraelu.
20 Tā Viņš nedara nevienai citai tautai; Viņa tiesas tās nepazīst. Alleluja!
Ne učini tako nijednom narodu: nijednom naredbe svoje ne objavi! Aleluja!
