Psalmi 147
1 Teiciet To Kungu, jo ir labi, mūsu Dievu slavēt; šī teikšana ir mīlīga un pieklājās.
FANMANALABA jamyo as Jeova: sa mauleg na utacantaye alabansa sija gui Yuusta; sa magof este; ya y alabansa respetao.
2 Tas Kungs uztaisa Jeruzālemi, Viņš sapulcina Israēla ļaudis, kas bija izdzīti.
Si Jeova jumajatsa Jerusalem: ja fandadaña y manmayute juyong guiya Israel.
3 Viņš dziedina tos, kam satriektas sirdis, un remdē viņu sāpes.
Janafanjomlo y manmayulang na corason, ya jabee y chetnotñija.
4 Viņš skaita zvaigžņu pulku, Viņš sauc tās visas pa vārdam.
Jasangan y numeron y pution sija; jafanaan todo sija ni y naanñija.
5 Mūsu Kungs ir liels un varens spēkā, Viņa gudrība ir neizmērojama.
Dangculo y Yuusta, yan matatnga gui ninasiña; tiningoña taeuttimo.
6 Tas Kungs paceļ bēdīgos un pazemo bezdievīgos līdz zemei.
Si Jeova jumajatsa y manmanso: ya jachule papa y manaelaye gui jilo oda.
7 Pateiciet Tam Kungam ar slavas dziesmām, teiciet mūsu Dievu ar koklēm!
Cantaye si Jeova ni y finatinas grasias; cantaye alabansa sija gui atpa, para y Yuusta.
8 Viņš debesi apklāj ar mākoņiem, Viņš lietu dod zemei, Viņš liek zālei augt uz kalniem;
Ni y jatatampe y langet ni y mapagages, ya jalilisto y ichan para y tano, ya janafandodoco y chaguan gui jilo ogso sija.
9 Viņš lopiem dod barību, jauniem kraukļiem, kad tie sauc.
Güiya numannae y gâgâ sija nañija, yan y fumaguon y aga sija ni y manaagang.
10 Viņam nav labs prāts pie zirga stipruma, Viņam nepatīk vīra lieli.
Güiya ti ninamamagof ni y ninasiñan y cabayo: ni ti ninamamagof güe ni y adeng y taotao.
11 Tam Kungam patīk tie, kas Viņu bīstas, kas gaida uz Viņa žēlastību.
Si Jeova ninamamagof güe ni y manmaañao nu güiya, ni y umangoco sija gui minaaseña.
12 Teici To Kungu, Jeruzāleme, slavē savu Dievu, Ciāna.
Alaba si Jeova, O Jerusalem; alaba si Yuusmo, O Sion.
13 Jo Viņš stiprina tavu vārtu aizšaujamos, Viņš svētī tavus bērnus tur iekšā.
Sa janafanfitme y rejas y trangcamo: jabendise y famaguonmo gui sumanjalommo.
14 Viņš dod mieru tavām robežām, Viņš tevi paēdina ar briedušiem kviešiem.
Jafatinas pas gui jalom uttimomo, ya ninabula jao ni y guesmauleg na trigo.
15 Viņš sūta Savas apsolīšanas virs zemes, Viņa vārds tek(izplatās) ar steigšanos.
Janajanao y tinagoña gui jilo tano: y sinanganña malalago goschadig.
16 Viņš dod sniegu kā vilnu, Viņš kaisa salnu kā pelnus.
Mannae niebe calang pulo: jachalapon y manengjeng na sereno calang apo.
17 Viņš met Savu krusu kā kumosus. Kas var pastāvēt priekš Viņa aukstuma?
Jayute y aesña calang andesmorona sija: jaye siña tumojgue gui menan y manengjengña?
18 Viņš sūta Savu vārdu, un kūst, Viņš liek savam vējam pūst, tad ūdeņi notek.
Janajanao y sinanganña, ya jadirite: janafanguaefe y mangloña, ya y janom sija manmilalag.
19 Viņš Jēkabam dara zināmu Savu vārdu, Israēlim Savus likumus un tiesas,
Jafanue si Jacob ni y sinanganña, ya y layña sija yan y juisioña sija y Israel.
20 Tā Viņš nedara nevienai citai tautai; Viņa tiesas tās nepazīst. Alleluja!
Ti jafatinas taegüine gui un nasion: ya y juisioña, sija ti manmatungo sija. Fanmanalaba jamyo as Jeova.
