Psalmi 146

1 Alleluja! Slavē To Kungu, mana dvēsele.

Aleluja! Hvali, duša moja, Gospoda.

2 Es slavēšu To Kungu, kamēr dzīvošu, es dziedāšu savam Dievam, kamēr vēl še būšu.

Hvalil bodem Gospoda v življenji svojem; prepeval bodem Bogu svojemu, dokler bodem.

3 Nepaļaujaties uz lieliem kungiem, uz cilvēku bērniem, kas nekā nevar palīdzēt.

Ne imejte zaupanja v prvake, v sina človeškega, pri katerem ni blaginje.

4 Cilvēka garam jāiziet, viņam jāpaliek atkal zemes kārtā, tai dienā visi viņa nodomi iet bojā.

Duh njegov izide, povrne se v zemljo svojo; isti dan minejo misli njegove.

5 Svētīgs tas, kam Jēkaba Dievs par palīgu un kam cerība stāv uz To Kungu, savu Dievu!

Blagor, komur je na pomoč Bog mogočni Jakobov; katerega nada je v Gospodu, njegovem Bogu,

6 Viņš debesis un zemi radījis, jūru un visu, kas tur iekšā; Viņš uzticību tur mūžīgi.

Kateri je naredil nebesa in zemljo, morje in kar je v njiju, kateri hrani zvestobo vekomaj.

7 Viņš tiesu nes tiem, kas varas darbus cieš, dod maizi izsalkušiem. Tas Kungs atsvabina cietumniekus.

Kateri dela pravico zatiranim, hrane daje lačnim, Gospod oprašča jetnike.

8 Tas Kungs atdara akliem acis, Tas Kungs uzceļ nospiestus; Tas Kungs mīļo taisnus.

Gospod odpira očí slepim, Gospod vzdiguje potrte, Gospod ljubi pravične.

9 Tas Kungs pasargā svešiniekus un bāriņus un uztur atraitnes, bet bezdievīgiem Viņš ceļus samaitā.

Gospod brani tujce, siroto in vdovo podpira; pot pa hudobnih razdira.

10 Tas Kungs valdīs mūžīgi, tavs Dievs, ak Ciāna, līdz radu radiem. Alleluja!

Vladal bode Gospod vekomaj; Bog tvoj, o Sijon, od roda do roda. Aleluja!