Psalmi 144

1 Dāvida dziesma. Slavēts lai ir Tas Kungs, mans patvērums, kas manām rokām māca kauties, un maniem pirkstiem karot,

Ra Anumzamo'a nagri hankave have mani'negu hu'na Agri agi'a husga huntegahue. Agrake'za nazane nazankonena eri hankavenetino, ha'ma hu'zana rempi hunenamie.

2 Mans žēlotājs un mana stiprā pils, mans patvērums un mans izglābējs, manas priekšturamās bruņas, uz ko es paļaujos, kas manus ļaudis man dara paklausīgus.

Agra vagaore avesizama'areti avesinenantea Anumza mani'neankino, hankave vihuni'a mani'ne. Agrake'za fraki kumani'a mani'neno, nagura'vazino ete nenavre. Agra hankoni'a mani'negena, agripinka fraki'na nemanugeno, ru moparega vahetamina zamazeri nagafi atrege'na kegava hunezamantoe.

3 Kungs, kas ir cilvēks, ka Tu viņu piemini? Un cilvēka bērns, ka Tu viņu lieci vērā?

Vahera tagra nankna zaga mani'nonkenka, Ra Anumzamoka kegava hunerantenka, vahetfankura antahintahi hakarea nehane?

4 Cilvēks ir kā dvaša, viņa laiks ir kā ēna, kas aiziet.

Na'ankure vahe'ma mani'nonana, vahe'mo agonafinti magoke zupa asimu antegeno viankna nehuta, zage rentegeno vahe amema'amo efore huteno ame huno fanane hiaza huno vahe'mota nemanuna knatimo'a ame' huno nevie.

5 Kungs, nolaid Savas debesis un kāp zemē, aizskar kalnus, ka tie kūp.

Ra Anumzamoka anami mona eri ankro hunka eramio. Ana nehunka agonaramintera kazana eme avako hugeno tevegumo'a vemagu vemagu huno marerino.

6 Met zibeņus un izkaisi tos, šaudi Savas bultas un izbiedē tos.

Kopasi'na atregeno ruganani huno vuno eno nehuno, Kagri'ma ha'ma renegantaza vahera zamahe panani hino. Kagra keveraminka'a ahetrenka zamazeri koro huge'za freho.

7 Izstiep Savas rokas no augstības, atpestī mani un izglāb mani no lieliem ūdeņiem, no svešinieku rokas!

Anagamu monafinkati kazana antefenka atrenka, tima hageno eme nazeri nenakrifintira naza hunka nagura nevazinka, ru vahe'mokizmi hankavefintira nagu'vazio.

8 Viņu mute runā melus, un viņu labā roka ir viltus roka.

Ana vahe'mo'za havi nanekege nehu'za, ana hugahune hu'za huvempa nehazanagi, ana zana osugahaze.

9 Ak Dievs, es Tev dziedāšu jaunu dziesmu, es Tev dziedāšu ar desmit stīgu koklēm.

Anumzamoka kasefa zagame hu'na kagika'a erisga hugahue. Nagra 10ni'a nofi'ma me'nea hapu zavena nehe'na, zagamera hu'na kagika'a ahentesga hugahue.

10 Tu ķēniņiem dod pestīšanu, un izglābi Savu kalpu Dāvidu no nikna zobena.

Kagrake'za kini vahera hankavea zaminke'za, ha' vahe'zamia hara huzamagate nerazagenka, eri'za vaheka'amo'na Deviti'na nagu'vazinke'za ha' vahe'nimo'za bainati kazinura nahe ofri'naze.

11 Izglābi mani un atpestī mani no svešinieku rokas, kas ar savu muti melus runā, un viņu labā roka ir viltus roka;

Ha' vahenimokizmi hankavefintira nagu'vazinka ete navro. Ana vahe'mo'za havi nanekege nehu'za, ana hugahune hu'za huvempa nehazanagi, havige nehaze.

12 Ka mūsu dēli uzaug savā jaunībā kā stādi, mūsu meitas kā izcirsti stūra pīlāri pils namos.

Tagri ne' mofavre naga'mo'za zafamo ame huno hageno mareneriaza hu'za, ame hu'za ra ome hanaze. Mofa'ne nagatimo'za kini vahe'mofo noma vazisgama nehia zafaraminte'ma avasasema hunentaza kna hanaze.

13 Ka mūsu klētis ir pilnas un izdod visādu mantu, ka mūsu ganāmie pulki pa tūkstošiem vedās un pa simts tūkstošiem mūsu laidaros;

Ruzahu ruzahu ne'zamo, ne'zama nentona nompina avitesie. Sipisipi afu kevutimo'za rama'a tauseni'a kasenente'za, rama'a 10 tauseni'a kasentesageno sipisipi afu'ma nentona keginamo'a avitesiegu nave'nesie.

14 Ka mūsu liellopi augļojās, un ka postīšanas, laupīšanas, vaidēšanas nav pa mūsu ielām.

Hagi bulimakao afutimo'za rama'a zantmi eri'za esaze. Tagri kumamofo have keginafintira ha' vahe'mo'za kama hage'za mareriza vahera zamavare'za kina ome huozmantesaze. Ana hanigeno ran kumatimofo kuma amunompima, knazama fore hige'za zavi krafama nehaza zana omanesie.

15 Svētīga tā tauta, kam tā klājās, svētīga tā tauta, kam Tas Kungs ir par Dievu.

Iza'o e'inahu asomu'ma erisania vahe'mo'a muse hugahie. Ana nehanigeno Ra Anumzamo'ma zamagri Anumzama manisia vahe'mo'za muse hugahaze.